Magoņa krimināllietu nesadala; miljonāru Osinovski tiesās Latvijā (plkst.13:51)  (26)

Tiesas sēdes pārtraukumā pēc lēmuma neizdalīt kriminālprocesu un Osinovski tiesāt Latvijā Osinovska advokāte Jeļena Kvjatkovska žurnālistiem sacīja, ka pamatojums bijis ļoti vienkāršs – Osinovskis ir Igaunijas pilsonis, "Skinest Trail" ir Igaunijā reģistrēts uzņēmums un noziedzīgais nodarījums, kas viņam inkriminēts, ir paveikts Igaunijā. Taču, tā kā tiesa šos argumentus nav ņēmusi vērā, tad Osinovskis turpinās Latvijā aizstāvēt savu reputāciju.

Vaicāta kā vērtē to, ka nākamā tiesas sēde nozīmēta vien uz nākamā gada 15. janvāri, advokāte sacīja, ka tiesai ir sava noslodze un tādam datumam ir bijis objektīvs pamatojums.

Prokurore Evita Masule pēc tiesas lēmuma žurnālistiem komentēja, ka Magonim ir inkriminēta kukuļa pieņemšana, bet Osinovskim kukuļa piedāvāšana, kas notikusi Latvijā, un nodošana, kas realizēta Igaunijā.

Noziedzīgais nodarījums bijis saistīts ar uzņēmuma "Latvijas Dzelzceļa Ritošais sastāvs" darījumu ar "Skinest Trail" par četru dīzeļa lokomotīvju iegādi. No prokurores teiktā izriet, ka šis darījums ir realizējies – līgums ticis noslēgts starp abām kompānijām un lokomotīves piegādātas, taču darījuma ekonomisko pusi bija jāvērtē Satiksmes ministrijai. Vienlaikus prokurore informēja, ka sākotnēji no abu apsūdzēto sarunām iziriet, ka sākotnējā kukuļa summa bijusi 800 000 eiro, taču vēlāk tā samazināta līdz 500 000.

Vaicāta, kāpēc 500 000 eiro vietā atrasti tikai 499 500 eiro, prokurore sacīja, ka, iespējams, 500 eiro samaksāti kādai personai par palīdzību, vai arī banka, no kuras Osinovskis naudu izņēmis, izmaksājusi nepareizu summu. Vienlaikus gan viņa uzsvēra, ka nav zināms, kāpēc ir summas nesakritība.

Jau vēstīts, ka Kvjatkovska piektdien lūdza tiesu sadalīt kriminālprocesu, nododot Igaunijas tiesai Osinovska apsūdzību un piespiedu ietekmēšanas līdzekli pret viņam piederošo uzņēmumu "Skinest Trail", kas reģistrēts Igaunijā.

Advokāte norādīja, ka izdalītais kriminālprocess būtu piekritīgs Igaunijas tiesai, kā arī pauda uzskatu, ka Latvijas tiesai nav piekritības saistībā ar viņas aizstāvāmo Osinovski un piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai "Skinest Trail". Kvjatkovska savā argumentācijā sacīja, ka no apsūdzības izriet, ka kukuļa došana notikusi Igaunijas teritorijā, bet noziegums pārtraukts Latvijā.

Būtībā konstatēts, ka iespējamais nodarījums netika veikts Latvijas teritorijā, skaidroja advokāte. Tāpat tiesā viņa norādīja, ka apsūdzība tikusi prettiesiski grozīta, Osinovskim inkriminējot ne tikai kukuļa došanu, bet arī piedāvāšanu, lai izveidotu pamatu kriminālprocesa tiesāšanai Latvijas teritorijā. Osinovska saruna ar apsūdzēto Magoni par jebkādu naudas līdzekļu došanu ir notikusi Igaunijā, norādīja Kvjatkovska.

Turklāt Osinovska aizstāve norādīja, ka Latvijas Krimināllikums neparedz piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu ārvalstīs reģistrētai kompānijai, ja noziegums veikts ārvalstīs.

Vaicāts pēc viedokļa par Kvjatkovskas pieteikto lūgumu, Osinovskis sacīja, ka, viņaprāt, būtu taisnīgi, ja kriminālprocess tiktu sadalīts un izdalītais process tiktu nodots tiesāšanai Igaunijā. Savukārt Magonis sacīja, ka atstās viedokļa paušanu par šo jautājumu viņa advokātiem – Varim Klotiņam un Jānim Rozenbergam. Advokāti pieteica lūgumu par 30 minūšu pārtraukumu, lai iepazītos ar pieteikto lūgumu.

Pēc pārtraukuma Rozenbergs tiesā pauda viedokli, ka Kvjatkovskas pieteiktais lūgums būtībā sastāv no diviem lūgumiem – par esošā kriminālprocesa sadalīšanu un par jaunā kriminālprocesa nodošanu tiesāšanai Igaunijā.

Advokāts sacīja, ka par pamatotu uzskata savas kolēģes viedokli par teritoriālās piekritības jautājumiem attiecībā uz "Skinest Trail".

Runājot par kriminālprocesa izdalīšanu, Rozenbergs sacīja, ka tiesai jāvērtē vai tas atbilst vai neatbilst kriminālprocesa likumam. Osinovska interesēs ir, lai lieta tiek izskatīta pēc viņa dzīvesvietas, kā arī nav pamata domāt, ka kriminālprocesa sadalīšana traucētu tā mērķu sasniegšanai, norādīja Magoņa aizstāvis, piebilstot, ka Osinovsksis savas liecības var sniegt gan kā apsūdzētais, gan kā liecinieks.

Līdz ar to Rozenberga ieskatā Kvjatkovskas lūgums būtu apmierināms. Turklāt process noritētu raitāk un vienkāršāk, ja Osinovskim nebūtu pienākums katru reizi ierasties tiesā Latvijā.

Advokāts Klotiņš pilnībā pievienojās Rozenberga paustajam viedokli.

Savukārt no prokurores Evitas Masules teiktā izrietēja, ka viņa šo jautājumu atstāj tiesas ieskatā. Viņa atgādināja, ka šāds lūgums kriminālprocesā izteikts jau iepriekš, un sacīja, ka kukuļa piedāvāšana ir noziedzīgs nodarījums, kas vērsts pret Latviju un tās iedzīvotāju interesēm.

"Ja tiesa uzskatīs, ka ir pamats lietu sadalīt pret Osinovski un "Skinest Trail", tad lieta būtu nododama izskatīšanai Igaunijas tiesai," noteica valsts apsūdzības uzturētāja.

Tiesnesis Kārlis Jansons gribēja zināt, vai zināms, cik ātri Igaunijas tiesa varētu izskatīt šo lietu. Advokāte Kvjatkovska sacīja, ka viņai tas nav zināms, bet par to ir pāragri spriest. Vienlaikus viņa pauda, ka Igaunijā parasti tiesas lietas izskata ātrāk, bet tas atkarīgs no vairākiem faktoriem un apstākļiem.

Tāpat Jansons interesējās, ko darīt gadījumā, ja Magonis tiek notiesāts un Osinovsksis – attaisnots. Kvjatkovska sacīja, ka tādi procesi ir bijuši. "Ja viena persona ir attaisnota un viena ir notiesāta, tad juridiski šeit nekāda kāzusa nav," noteica advokāte.

Tiesnesis Jansons aizgāja rakstīt lēmumu.

Kā ziņots, piektdien Limbažu rajona tiesa sāk skatīt krimināllietu, kurā uz apsūdzēto sola sēdies Magonis un Igaunijas uzņēmējs Osinovskis.

Limbažu rajona tiesā lietu skatīs tiesnesis Kārlis Jansons. Neilgi pirms tiesas sēdes sākuma Osinovskis īsā komentārā žurnālistiem norādīja, ka uz procesu skatās divējādi. "Pirmkārt, es negribēju te atrasties, neviens negribētu. Nekā laba te nav, bet vismaz labi, ka procesa iztiesāšana sākusies, un cerams, ka ātri beigsies," sacīja Osinovsksis. Tāpat viņš pauda, ka ar šo procesu visiem nepieciešams "atjaunot savu reputāciju" – gan viņam, gan valdībai. Uzņēmējs sacīja, ka, viņaprāt, tiesas procesam jābūt caurspīdīgam, un papildināja, ka savu vainu viņam inkriminētajos noziegumos neatzīst. Plašāk viņš to nekomentēja, norādot, ka sākumā viņa pozīcija jādzird tiesai. Kvjatkovska piekrita viņas klienta viedoklim, vienlaikus piemetinot, ka šodien slēgtu tiesas sēdi nelūgs.

2017. gada 4. aprīlī lietu sākotnēji saņēma Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa. Tās tiesnese Ināra Janēviča 2017. gada 5. aprīlī lēma lietu nosūtīt pēc piekritības Limbažu rajona tiesai. Janēviča nolēmusi lietu nosūtīt uz Limbažu rajona tiesu, jo Magonim inkriminētais noziegums tika pārtraukts Salacgrīvas novadā.

Tāpat jau ziņots krimināllietā pie kriminālatbildības saukts bijušais VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs par 499 500 eiro pieņemšanu no privātpersonas saistībā ar LDz meitas uzņēmuma SIA "LDz ritošā sastāva serviss" iepirkumu.

Krimināllikums par kukuļa lielā apmērā pieņemšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona paredz sodu – brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Savukārt privātpersona Oļegs Osinovskis pie kriminālatbildības saukta par 500 000 eiro piedāvāšanu un minēto 499 500 eiro nodošanu minētajai valsts amatpersonai par lēmuma pieņemšanu juridiskās personas – ārvalstu uzņēmuma – interesēs.

Krimināllikumā paredzētais sods ir brīvības atņemšana līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Izskatot krimināllietu, tiesa lems jautājumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai.