Valsts policijas (VP) jau vairāk nekā divus gadus izmeklē krāpšanu tā dēvētajā SIA "Rīgas satiksmes" (RS) nanotehnoloģiju krimināllietu un lietā joprojām nav cietušā.
VP preses pārstāve Ilze Jurēvica teica, ka izmeklēšanā tiek veiktas gan apjomīgas datu analīzes, gan īstenota starptautiskā tiesiskā sadarbība pierādījumu iegūšanas nolūkā, kā arī tiek īstenotas citas procesuālās darbības.
Policija jau gada sākumā informēja, ka aizdomās tiek turētas trīs personas, bet vienai personai ir statuss "persona, pret kuru sākts kriminālprocess". Minētām personām statuss šobrīd nav mainījies.
Noziedzīgajā nodarījumā iesaistīto personu lomu vai faktisko darbību publisks izklāsts nav iespējams, jo tas var kaitēt pirmstiesas izmeklēšanai. Tāpat arī nav iespējams izpaust ziņas par šo personu identitātēm un ieņemtajiem amatiem, norādīja Jurēvica.
Jurēvica apliecināja, ka kriminālprocesā šobrīd nav pieņemts lēmums par kādas personas atzīšanu par cietušo. "Izmeklēšana kriminālprocesā turpinās un tiek veikts apjomīgs darbs, lai iegūtu nepieciešamos pierādījumus, līdz ar to, patlaban, šajā izmeklēšanas stadijā, nav pamata runāt par iespējamu lietas izbeigšanu. Attiecībā par kriminālprocesā cietušo atzīšanu - pirmstiesas izmeklēšanas stadijā arī par šo jautājumu tiek lemts," uzsvēra VP pārstāve.
RS sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Baiba Bartaševiča atgādināja, ka, reaģējot uz 2015. gada sākumā televīzijā izskanējušo informāciju par ķīmisko mazgāšanas līdzekļu iegādi sabiedrisko transporta līdzekļu tīrīšanai un apstrādei, RS izveidoja speciālu komisiju un veica dienesta pārbaudi.
"Apkopojot Rīgas satiksmes rīcībā esošo informāciju par ķīmisko mazgāšanas līdzekļu iepirkumu, piegāžu un izlietojuma izvērtēšanu, dienesta izmeklēšana nekādus pārkāpumus nekonstatēja. Rīgas satiksme nav saņēmusi informāciju, kas apliecinātu, ka ķīmiskie mazgāšanas līdzekļi uzņēmumam nav piegādāti, tāpēc arī uzņēmumam nav pamata lūgt sevi atzīt par cietušajiem," norādīja Bartaševiča.
Kāda pieredzējusi tiesībsargājošas iestādes amatpersona, kura savu vārdu nevēlējas atklāt, teica, ka gadījumā ja ir savākti atbilstoši pierādījumi, tad cietušā neesamība var netraucēt lietas virzībai uz prokuratūru kriminālvajāšanas sākšanai. Arī šī amatpersona savulaik izmeklējusi mantiska rakstura lietas, lai gan potenciālais cietušais bija atteicies no šāda statusa.
VP gada sākumā paziņojumā presei rakstīja, ka personu grupa, savstarpēji vienojoties ar iepriekš sarunātiem pretendentiem, noslēgtā līguma laikā par tīrīšanas līdzekļu piegādi organizēja nezināmas izcelsmes un kvalitātes produkcijas piegādi. Krāpšana notikusi, viltojot dokumentus, tādējādi iegūstot aptuveni 400 000 eiro.
TV3 raidījums "Nekā personīga" 2015. gada 1. februārī vēstīja, ka RS, iespējams, notikusi krāpšana saistībā ar tīrīšanas līdzekļu iegādi - esot maksāts par ķīmiskajiem līdzekļiem, kuru vietā to iepakojumos piegādāts ūdens.
Reaģējot uz televīzijā izskanējušo informāciju par nanotehnoloģisko līdzekļu iegādi sabiedrisko transportlīdzekļu tīrīšanai un apstrādei, RS ierosināja dienesta pārbaudi, kurā mazgāšanas līdzekļu iepirkumos nekādus pārkāpumus nekonstatēja. Visi mazgāšanas līdzekļu iepirkumi notikuši atbilstoši ārējiem un iekšējiem normatīviem.
"Nekā personīga" atsaucās uz lietā iesaistītā uzņēmuma SIA "Vialeks" valdes locekli Vitu Baurovsku. Pēc raidījuma sižetiem Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) sociālajos tīklos publiskoja, pēc viņa apgalvotā, Baurovskas vēstuli un video, kurā viņa noliedza sevis iepriekš teikto. Video bija redzams, kā Baurovska no lapiņas lasa tekstu, apgalvojot, ka "intervijā atspoguļotais nav ne ar ko pamatojams, tie ir tikai mani vārdi emocionālā un psiholoģiskā stāvokļa iespaidā". "Nekā personīga" producenti gan pieļāva, ka pašvaldība varētu būt izdarījusi spiedienu uz Baurovsku, kādēļ arī tapis šāds video. Šis Ušakova gājiens izpelnījās plašu rezonansi sabiedrībā, norādot uz to kā "klaji neveiksmīgu PR gājienu".
"Nekā personīga" arī ziņoja, ka nanotehnoloģiju lietā policija aizdomās turamā statusu piemērojusi bijušajam RS darbiniekam Vjačeslavam Stunžānam, nanolīdzekļu piegādātājam Aleksandram Bezkorovainijam un revidentam Valērijam Baškirovam.
Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra kriminālprocesu sāka 2015. gada februārī.