Sākot sniegt liecību par viņa lomu ekspertīzē, Bondars paskaidroja, ka viņš ir saņēmis Valsts Būvniecības kontroles biroja sertifikātu būvekspertīzes veikšanai, kā arī viņam ir 20 gadu pieredze būvkonstrukciju projektēšanā un viņš ir Latvijas Zinātnes padomes atzīts eksperts būvniecības jautājumos.
Ekspertu komandā Bondars iesaistīts, jo viņš specializējas ģeotehnikas jautājumos. Ģeotehnika ir zinātne par ēkas pamatiem, pamatni un ģeotehniskajiem apstākļiem, grunts īpašībām un to ietekmi uz ēkām un būvēm, paskaidroja eksperts.
Savā ekspertīzes daļā Bondars pārrēķinājis ēkas pamatus, pāļu pamatus, būvju daļu mijiedarbību un secinājis, ka, kā jau visām ēkām, arī lielveikalam bijušas pamatnes deformācijas, tomēr tās bijušas pieļaujamās robežās un nav ietekmējušas notikušo ēkas jumta nogruvumu.
Ekspertīzē Bondars ir norādījis uz "dažām niansēm", proti, ka nav izpildīts normatīvs par ēkas pamatu projektēšanu, bet ģeotehniskie apstākļi zem pāļu balstījuma līmeņa ir labi. Uz šī secinājuma pamata ekspertīzē tika noteikti ģeotehniskie apstākļi un izrēķināts, ka ēkai ir droši pamati, pāļu nestspēja ir pietiekama un deformācijas ir pieļaujamās robežās un tās neietekmē virsbūves konstrukciju.
Lūgts pastāstīt vairāk par ekspertīzes norisi, Bondars stāstīja, ka eksperti bijuši vairāki, taču precīzu personu skaitu viņš neatminējās, bet pieļāva, ka cilvēki bijuši pieci. Katrs eksperts veicis savā kompetencē esošos uzdevumus. Bondars veicis tikai ģeotehnisko ekspertīzes daļu. Ekspertīzes veikšanai iesniegts pilns būvprojekts, atzinums par ģeotehnisko izpēti, ko veikusi kompānija "Ģeoserviss", kā arī ģeotehniskā uzraudzība pāļu testu formātā.
Bondars skaidroja, ka par ekspertīzes veikšanu bijis noslēgts līgums ar Valsts policiju. Ekspertiem bijusi pilna piekļuve policijas materiāliem, kas atradušies glabātuvē, viņi varējuši iepazīties ar tiem dokumentiem, kas ir ekspertu kompetencē, un izvērtēt, vai informācija ir pietiekama ekspertīzes veikšanai, kā arī nepieciešamības gadījumā pieprasīt papildu informāciju. Bondars skaidroja, ka ekspertu grupai nav bijis viens vadītājs, bet koordinācijas sapulcēs katrs eksperts informējis kolēģus par pirmajiem secinājumiem un procesu. Sanāksmes notikuša inženieru birojā "Kurbads", kā arī Valsts policijā. Tikšanās notikušas aptuveni reizi divās nedēļās.
Apsūdzētā Ivara Sergeta aizstāvis advokāts Artūrs Zvejsalnieks izrādīja pastiprinātu interesi tieši par tām sanāksmēm, kas norisinājušās Valsts policijas telpās. Advokāts, vaicāja, kas tajās piedalījies, uz ko Bondars atbildēja, ka tajās piedalījusies ekspertu komanda, kā arī prokuratūras pārstāvji un Valsts policijas izmeklētāji. Konkrētus uzvārdus personām no Valsts policijas viņš nosaukt nevarēja. Vaicāts par Valsts policijas vadības dalību sanāksmēs, eksperts atminējās, ka tajās piedalījies arī Valsts policijas vadītājs Ints Ķuzis, kurš uzklausījis ekspertu sakāmo, lai novērtētu, kāds ir progress.
Savukārt prokurors Kaspars Cakuls vaicāja, vai Valsts policija kādā veidā ir ietekmējusi ekspertu atzinumu. Uz to Bondars atbildēja noliedzoši, uzsverot, ka eksperti analizējuši projektu materiālus "tīri tehniski" un izdarījuši secinājumus no pieejamās informācijas.
Savukārt "Maxima Latvija" pārstāvis, advokāts Aleksandrs Berezins ekspertam vaicāja, kas, viņa kā eksperta ieskatā, bijis par iemeslu ēkas nogruvumam, vai projektā bijušas kādas kļūdas.
Bondars uz to atbildēja, ka viens no būtiskajām nogruvuma iemesliem bijusi ēkas kopnes apakšējā mezgla pārslodze, bet arī citā ēkas konstrukcijās bijusi pārslodze. Vaicāts, vai ekspertiem ir zināms, cik reižu bija pārslogota kopne, Bondars atbildēja, ka pārslodze bijusi 6,5 reizes. Uz Berezina jautājumu, vai tas nozīmē, ka ēkas jumts jebkurā gadījumā nākotnē būtu sagruvis, eksperts atbildēja apstiprinoši.
2013. gada 21. novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti secināja, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.
Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.
Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām. Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.
Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.
Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.
Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.
Krimināllietā, kuru skata Pārdaugavas tiesa, apsūdzēta ir arī "Maxima" darbiniece Inna Šuvajeva.
Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzina.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
