Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments piektdien nolēmis atteikt pārbaudīt kasācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru attaisnoti lietā iesaistītie ugunsdzēsēji, līdz ar to spriedums ir stājies spēkā.
AT portālu "Delfi" informēja, ka AT Krimināllietu departaments 20. oktobrī nolēma atteikt pārbaudīt kasācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apsūdzētie atzīti par nevainīgiem izvirzītajās apsūdzībās par valsts amatpersonu bezdarbību un attaisnoti lietā par ugunsgrēku Mirdzas Ķempes ielā Rīgā 2006. gada janvārī.
Šāds lēmums pieņemts, jo atbilstoši Kriminālprocesa likuma 573. pantam Krimināllietu departaments nolēmuma tiesiskumu kasācijas kārtībā pārbauda tikai tādā gadījumā, ja kasācijas sūdzībā vai protestā izteiktā prasība pamatota ar Krimināllikuma pārkāpumu vai šā likuma būtisku pārkāpumu.
AT lēmums nav pārsūdzams. Līdz ar to stājies spēkā Rīgas apgabaltiesas 2017. gada 28. jūnija spriedums, ar kuru atzīts, ka ugunsdzēsēji pildījuši savus profesionālos pienākumus.
Spriedums stājas spēkā arī attiecība uz trešo lietā apsūdzēto, kuru attaisnoja jau pirmās instances tiesa.
2006. gada 6. janvārī namā Rīgā, Mirdzas Ķempes ielā 11, astotā stāva dzīvoklī izcēlās ugunsgrēks. Ņemot vērā liesmu izplatību, dzīvoklī mītošā ģimene izlēca pa logu. No gūtajām traumām gāja bojā četri cilvēki, bet viens bērns guva smagus ievainojumus.
Pēc traģiskā ugunsgrēka Ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu par iespējamu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) amatpersonu bezdarbību.
Policija 2007. gada janvārī kriminālprocesu izbeidza, jo netika konstatēts noziedzīga nodarījuma sastāvs.
Savukārt Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore 2007. gada februārī kriminālprocesu atjaunoja, jo bija saņēmusi sūdzību par policijas iepriekš pieņemto lēmumu. Atjaunotais kriminālprocess tika nodots izmeklēšanas turpināšanai Valsts policijā.
Izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa 2015. gada 20. oktobrī divus apsūdzētos atzina par vainīgiem apsūdzībā pēc Krimināllikuma 319. panta 2. daļas par valsts amatpersonu bezdarbību un sodīja ar nosacītu brīvības atņemšanu uz trīs gadiem, atņemot tiesības ieņemt amatus Iekšlietu ministrijas struktūrvienībās uz trīs gadiem.
Vienu apsūdzēto tiesa atzina par nevainīgu uzrādītajā apsūdzībā un attaisnoja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
