Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdien nolēmusi, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) bijušajai biroja nodaļas vadītājai Ilzei Draveniecei jāmaksā 10 000 eiro liela morālā kaitējuma kompensācija, informēja tiesā.
Tiesa atzina atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu un nolēma piedzīt no KNAB par labu Draveniecei morālā kaitējuma atlīdzību 10 000 eiro un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 500 eiro apmērā. Tāpat KNAB ir jāmaksā par labu valstij valsts nodeva 611 eiro.
Pārējā daļā par morālā kaitējuma atlīdzību 20 000 eiro apmērā Dravenieces prasība noraidīta.
Tāpat tiesa nolēma izbeigt tiesvedību Dravenieces prasībā pret KNAB par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu. Tiesa arī nolēma izbeigt tiesvedību KNAB prasībā pret Dravenieci par darba tiesisko attiecību izbeigšanu.
Pilns spriedums būs pieejams 8.novembrī un tad iesaistītajām pusēm būs tiesības to pārsūdzēt apelācijas instancē Rīgas apgabaltiesā.
Draveniece teica, ka vispirms vēlas iepazīties ar motivētu spriedumu un tad lems, ko darīt tālāk.
Viņa vērsa uzmanību, ka šajā lietā tiesa faktiski ir atzinusi toreizējā KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka un abu viņa vietnieku Jāņa Rozes un Ilzes Jurčas pretlikumīgās darbības, kurām sekas ir ļoti būtiskas. "Es jau vairākus gadus runāju par to, ka mūsu valstī amatpersonas par prettiesiskām darbībām nenes atbildību," viņa uzsvēra.
Draveniece arī norādīja, ka joprojām aktīvā tiesvedībā ir divas viņas prasības pret KNAB par Streļčenoka, Rozes un Jurčas pieņemtajiem lēmumiem. Jurča un Roze arī šobrīd ieņem KNAB priekšnieka vietnieka amatus.
Drīzumā pirmajā instancē gaidāms vēl viens spriedums par morālā kaitējuma atlīdzināšanu un dažādās tiesu instancēs ir vēl vairākas prasības, kuras pagaidām apturētas, norādīja Draveniece.
Viņa apliecināja, ka par tiesvedību risināšanas variantiem viņai bijusi saruna ar šovasar KNAB priekšnieka amatā iecelto Jēkabu Straumi. Tās saturu publiski viņa negribēja iztirzāt, taču norādīja, ka pagaidām saruna ar biroja priekšnieku ir bez rezultātiem.
Kā vēstīts, Straume septembrī Latvijas Radio teica, ka no "tiesvedību bagāžas" ar bijušajām KNAB amatpersonām gribētu atbrīvoties, taču bez tiesas sprieduma kompensācijas nav gatavs maksāt.
"Doma tāda, ka varbūt mierizlīgums tiek panākts un katrs pasper solīti pretim, taču tiesvedībās ir iesaistītas finanses un kompensācijas, bet bez tiesas sprieduma man nav tiesību maksāt kādus finanšu līdzekļus. Tur uzreiz Valsts kontrolei būtu kas sakāms," Latvijas radio uzsvēra Straume.
Dravenieces strīdā ar KNAB par viņas atjaunošanu amatā pērn stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru no biroja par labu Draveniecei piedzīta vidējā izpeļņa par darba piespiedu kavēšanu 35 543 eiro apmērā.
Draveniece 2013.gada septembrī tika atbrīvota no Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītājas amata. Nodaļas ar šādu nosaukumu patlaban vairs nav. KNAB toreiz norādīja, ka strukturālās izmaiņas veiktas atbilstoši jaunajam KNAB reglamentam, kuru bez iebildumiem saskaņoja Ministru prezidente 2014.gadā. Tā rezultātā tika likvidētas nodaļas un izveidotas jaunas. Izmaiņu rezultātā izveidota Politikas plānošanas nodaļa, Sekretariāts un Juridiskā nodaļa, kuru starpā tika pārdalītas funkcijas, kuras līdz tam pildīja Juridiskā un personālvadības nodaļa.
Draveniece ir viena no bijušajiem KNAB darbiniekiem, kas tiesājas pret KNAB, piemēram, par disciplinārsodiem un citiem KNAB lēmumiem. Šie lēmumi tika pieņemti laikā, kad biroju vadīja Streļčenoks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
