Ilmārs Poikāns jeb Neo ir nosūtījis vēstuli Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, lūdzot atbrīvot no kriminālsoda izciešanas un sodāmības noņemšanu Neo krimināllietā, informēja Poikāns.
Savā vēstulē medijiem Poikāns norāda, ka plāno vērsties Eiropas cilvēktiesību tiesā (ECT), lai apstrīdētu sevi notiesājošo spriedumu, taču pirms šāda soļa speršanas viņš grib izmantot pēdējo Latvijas likumdošanā paredzēto iespēju – lūgt apžēlošanu Valsts prezidentam.
Savas apžēlošanas nepieciešamu Poikāns pamato ar to, ka viņa sodīšana krimināltiesiskā ceļā var radīt bīstamu precedentu un negatīvi ietekmēt Latvijas kā tiesiskas un demokrātiskas valsts tēlu gan valsts iedzīvotāju acīs, gan starptautiski.
Jau ziņots, ka Augstākā tiesa (AT) 27. oktobrī atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas 17. janvāra lēmumu ar kuru Ilmāram Poikānam jeb Neo piespriestas 60 stundas piespiedu darba, informēja AT pārstāve Baiba Kataja.
Rīgas apgabaltiesa 17. janvārī atcēla Poikānu attaisnojošu spriedumu apsūdzības daļā par ziņu, kas ir komercnoslēpums, neatļautu iegūšanu un piesprieda viņam 60 stundu piespiedu darbu. Kā informēja tiesas preses pārstāvis Raimonds Ločmelis, Rīgas apgabaltiesa slēgtā sēdē nosprieda atcelt pirmās instances spriedumu daļā par Poikāna atzīšanu par nevainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 200. panta otrajā daļā, un attaisnošanu.
Saskaņā ar likumu soda izciešanā nospriests ieskaitīt divas dienas, kad Poikāns aizturēts no 2010. gada 11. maija līdz 2010. gada 13. maijam, kas atbilst 16 piespiedu darba stundām.
Pirmo reizi izskatot lietu apelācijas instancē 2015. gada 2. novembrī, apgabaltiesa pilnībā atcēla pirmās instances spriedumu un apsūdzībā pēc Krimināllikuma 145. panta pirmās daļas Poikānu atzina par nevainīgu un attaisnoja. Bet tika nospriests Poikānu atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 200. panta otrajā daļā, un noteikt sodu, piemērojot Krimināllikuma 491. panta pirmās daļas 1. punktu – piespiedu darbu uz 100 stundām.
Krimināllietu departaments pērn septembra beigās krimināllietā atcēla spriedumu daļā, ar kuru Neo sodīts ar piespiedu darbu uz 100 stundām pēc Krimināllikuma 200. panta otrās daļas, proti, par ekonomisko un citu ziņu, kuras ir komercnoslēpums, neatļautu iegūšanu savai vai citas personas lietošanai. Atceltajā daļā lieta tika nosūta jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Pārējā daļā, proti, daļā, ar kuru apsūdzētais atzīts par nevainīgu un attaisnots apsūdzībā pēc Krimināllikuma 145. panta pirmās daļas par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, radot būtisku kaitējumu, Rīgas apgabaltiesas spriedums tika atstāts negrozīts.
Poikānam lietā par datu lejupielādi no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) apsūdzība tika celta pēc Krimināllikuma 200. panta 2. daļas – par ekonomisko un citu ziņu, kuras ir komercnoslēpums, neatļautu iegūšanu savai vai citas personas lietošanai.
Apsūdzība celta arī pēc Krimināllikuma 145. panta 1. daļas – par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, radot būtisku kaitējumu.
No apsūdzības izriet, ka, būdams reģistrēts EDS lietotājs un apzinoties piekļūšanas kārtību deklarēšanas sistēmā, 2009. gada jūlijā Poikāns konstatējis VID sistēmas ievainojamību. Pēc tam Poikāns laikā no 2009. gada oktobra līdz 2010. gada februārim veicis pretlikumīgu datu lejupielādi, secīgi savos datu nesējos ielādējot no EDS un uzglabājot sev nepiederošus 7 453 411 EDS dokumentus ar juridisko un fizisko personu datiem.
Izmeklēšanā esot konstatēts, ka Poikāns neatļauti ieguva savā neierobežotā lietošanā 250 VID EDS elektroniskos dokumentus, pārkāpjot Komerclikumā un Informācijas atklātības likumā paredzētās komersanta tiesības uz komercnoslēpumu. Dokumenti saturēja komercdarbībai svarīgu un vērtīgu informāciju – ziņas par bankas darbiniekiem, ziņas par bankas klientiem, ziņas par bankas sadarbības partneriem, no kuriem banka saņem preces un pakalpojumus.
Poikāns, patvaļīgi piekļūstot VID automatizētajai datu apstrādes sistēmai, esot neatļauti ieguvis arī fizisko personu deklarāciju datus. Iegūtie dokumenti saturēja informāciju par darbinieku vārdiem, personas kodiem, ienākumiem un ieturētajiem nodokļiem, adresēm. Pēc prokuratūras domām, iegūtos dokumentus Poikāns lejupielādēja, izmantojot savā īpašumā esošo portatīvo datoru, savukārt vēlāk tos glabāja un pētīja no savā īpašumā esoša ārējā cietā diska, ko kratīšanā izņēma policija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
