Aptuveni puse no seksuālā rakstura noziegumiem, kas ir vērsti pret nepilngadīgajiem, tiek paveikta interneta vidē, ceturtdien preses konferencē par bērnu aizsardzību pret seksuālo vardarbību teica Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.
Viņš norādīja, ka arvien biežāk bērni izmanto tiešsaistes aplikācijas, kā piemēram "Periscope", kas ļauj straumēt savas ikdienas rīcības. Savukārt šādas aplikācijas veido vidi, kurā var tikt veikti seksuāla rakstura noziegumi. Ķuzis arī vērsa uzmanību uz to, ka bieži tiek aizturēti cilvēki, kuru datoros tiek atrasti lieli krājumi ar bērnu pornogrāfiju, kas iegūta dažādos ceļos, tai skaitā ar šādu aplikāciju palīdzību, un tiek izmantota gan apmaiņai, gan upuru šantāžai.
Policijas priekšnieks arī uzsvēra, ka aptuveni 94% gadījumu dzimumnoziegumus paveica bērniem pazīstami cilvēki.
Savukārt Valsts probācijas dienesta vadītājs Mihails Papsujevičs izcēla pirms diviem gadiem sākto starpinstitucionālo sadarbību starp Valsts policiju, Valsts probācijas dienestu, Ieslodzījuma vietu pārvaldi un dažādām organizācijām, kā vienu galvenajiem rīkiem cīņā ar seksuālo vardarbību pret bērniem. Viņš norādīja, ka šogad šī darba grupa ir tikusies jau 286 reizes, uzsverot, ka līdz gada beigām tikšanos skaits noteikti augs.
Papsujevičs skaidroja, ka šādas starpinstitucionālās sadarbības rezultātā tiek samazināta birokrātija, tādējādi ļaujot iesaistītajām institūcijām ātri un veiksmīgi rast risinājumus gan cietušo rehabilitācijai, gan pāridarītāju resocializācijai un reintegrācijai.
Papsujevičs arī uzsvēra, ka ir nepieciešams dzimumnoziedzniekiem nodrošināt resursus, kur tie var vērsties pēc palīdzības, ja tā ir nepieciešama, lai izvairītos no atkārtotas nozieguma veikšanas. Kā piemēru viņš minēja alkoholismu, norādot, ka alkoholiķis visu mūžu būs alkoholiķis, pat ja pārstās lietot grādīgos dzērienus, tāpat dzimumnoziedzniekam visu mūžu būs latentas tieksmes, bet ir jāstrādā, lai cilvēks šīs tieksmes atpazītu un mācētu tās apslāpēt, viņš skaidroja.
Ieslodzījuma vietu pārvaldes Risku un vajadzību izvērtēšanas daļas priekšnieks Valdis Groza uzsvēra, ka starpinstitucionālā sadarbība palīdz izveidot individuālos resocializācijas plānus jau no brīža, kad varmāka uzsāk ieslodzījuma izciešanu. Tāpat ieslodzījuma izciešanas laikā visas iesaistītās puses tiek informētas par tā norises gaitu, lai dotu iespēju veikt korekcijas, vai sagatavot rīcības plānus pēc ieslodzītā atbrīvošanas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
