Rjazanskis aiz restēm atradās kopš 2015.gada pavasara, kad pirmās instances tiesa viņu nolēma apcietināt tiesas zālē.
Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa ceturtdien nolēmusi pret pusmiljonu lielu drošības naudu no apcietinājuma atbrīvot Rjazanski.
Nākamās tiesas sēdes Rjazanska krimināllietā Rīgas apgabaltiesā paredzētas nākamā gada 11.janvārī un 12.janvārī.
Apsūdzību uzturošā prokurore Velta Zaļūksne iebildusi apsūdzētā advokātu lūgumam grozīt drošības līdzekli. Viņa piekrita, ka šāds drošības līdzeklis nav garantija tam, ka apsūdzētais turpmāk ieradīsies uz tiesas sēdēm, turklāt vērsa uzmanību, ka apsūdzētajam citi papildus drošības līdzekļi, piemēram, aizliegums izbraukt no valsts nav piemēroti.
Pusmiljons, visticamāk, ir lielākā iemaksātā drošības nauda Latvijas vēsturē kopš neatkarības atjaunošanas. Līdz šim lielākā drošības nauda bija iemaksāta par kukuļņemšanā apsūdzētā bijušā uzņēmuma "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētāja Uģa Magones atbrīvošanu no apcietinājuma. 2015.gadā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa viņu nolēma atbrīvot pret 400 000 eiro drošības naudu.
Drošības nauda ir viens no likumā paredzētajiem drošības līdzekļiem. Ja apsūdzētais izvairīsies no tiesas vai izdarīs jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu, drošības nauda ieskaitāma valsts budžetā.
Sākotnēji minētajā krimināllietā bija divi apsūdzētie - bijusī Jūrmalas pilsētas prokurore Irina Bogdanova un Rjazanskis. 2015.gada maijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa Bogdanovai piesprieda četru gadu cietumsodu par 35 571 eiro kukuļa izspiešanu. Rjazanskim tiesa piesprieda piecus gadus reālas brīvības atņemšanas. Abiem apsūdzētājiem tika noteikta arī mantas konfiskācija un apsūdzētie tika apcietināti tiesas sēžu zālē.
Žurnāls "Ir" 2016.gada rudenī rakstīja, ka Bogdanova psihisku veselības traucējumu dēļ no ieslodzījuma atbrīvota. Bogdanovas ekspertīzes slēdziena dēļ tiesa ir apturējusi kriminālprocesu, savukārt, lai neietekmētu Rjazanska tiesības uz lietas pabeigšanu saprātīgos termiņos, tiesvedība pret viņu turpināsies.
Bogdanova tiek apsūdzēta pēc Krimināllikuma (KL) 320.panta 2.daļas - par kukuļņemšanu, ja tā izdarīta atkārtoti, lielā apmērā vai ja kukulis pieprasīts. Savukārt Rjazanskis pie atbildības tiek saukts pēc KL pantiem par uzkūdīšanu dot kukuli lielā apmērā, par kukuļdošanas organizēšanu un atbalstīšanu, kā arī par kukuļa piesavināšanos. Arī Rjazanskis neatzīst savu vainu.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izmeklēšanā ir noskaidrojis, ka kukulis 35 571 eiro apmērā ticis pieprasīts no kādas personas, lai šīs personas interesēs nodrošinātu pretlikumīgu darbību veikšanu prokurores lietvedībā esošā kriminālprocesā.
KNAB uzskatīja, ka kukuļa pieņemšanai bija jānotiek pa daļām un pēc pirmās daļas 21 343 eiro nodošanas prokurore tika aizturēta 2008.gada 17.oktobrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!