Prokuratūra pārbaudīs, vai bijušais politiķis Ainārs Šlesers "oligarhu lietas" parlamentārās izmeklēšanas komisijas 30. oktobra sēdē sniedzis nepatiesas ziņas, par ko draud kriminālatbildība.
Prokurors Māris Leja sarunā ar portālu "Delfi" sacīja, ka šobrīd kategoriski nevar apgalvot, kādā veidā šī informācija tiks pārbaudīta, jo patlaban pastāv divi varianti, kā rīkoties. "Vēl nevaru pateikt, vai vispirms veikšu pārbaudi, un tad izlems jautājumu par kriminālprocesa ierosināšanu vai uzreiz rosinās kriminālprocesu. To es pārdomāšu, izvērtējot, ko varētu darīt, ja veic pārbaudi," klāstīja Leja.
Prokurors skaidroja, ka kriminālprocesu rosina tad, ja ir pietiekams pamats, vai arī, ja pārbaudi nav iespējams veikt ar citām metodēm. Proti, informāciju nav iespējams pārbaudīt ārpus kriminālprocesa. "Līdz ar to man jāizsver, kādā veidā iespējams iegūt papildus informāciju, vai to iespējams iegūt nekriminālprocesuālām metodēm. Proti, izšķirties, vai uzreiz sākt kriminālprocesu vai sākumā pārbaudīt, ko var pārbaudīt, un tad. Divi šie te ceļi," uzsvēra Leja.
Uzreiz pēc komisijas sēdes prokurors nevarēja pateikt, vai saruna ir bijusi un tās saturu, jo Lejam nav nezināms, kāda informācija šajā jautājumā ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) rīcībā. "Ja viņiem nekā nav, tad ir vārdi pret vārdiem. Nekā cita tur nav tad. Ja ir kādas sarunas, tad jau ir labāk un var vērtēt," tā prokurors, piebilstot, ka tomēr ir problēma, kas jāņem vērā. "Vēl ir problēma tajā, ka pat ja šīs sarunas ir KNAB rīcībā, Krimināllikuma 272. pants ir kriminālpārkāpums, un operatīvās sarunas nevar izmantot kriminālpārkāpuma pierādīšanā," skaidroja prokurors. Vaicāts, vai gadījumā, ja sarunas nav izmantojamas, tad tiesībsargi neko nevarēs pierādīt, Leja noteica, ka tā ir steigšanās notikumiem pa priekšu.
Patlaban prokuratūrai jāveic vismaz četras pārbaudes saistībā ar informāciju, kas izskanējusi "oligarhu lietas" komisijā. Viena no tām ir par Šlesera atteikumu atbildēt uz komisijas jautājumiem, bet otra – par žurnālista Jura Paidera iesniegumu par to, ka "Ir" galvenā redaktore Nellija Ločmele (Tjarve), iespējams, komisijai sniegusi nepatiesas ziņas.
Komisijas loceklis Andrejs Judins, vaicāts par tālāko rīcību saistībā ar bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera teikto par Šlesera izteikumiem, portālam "Delfi" skaidroja, ka "zvanīja vai nezvanīja ir ļoti vienkārši noskaidrojams – jāpajautā KNAB". Arī komisija formāli nosūtīs KNAB vēstuli, lūdzot skaidrot, vai šāda saruna starp Zatleru un Šleseru notikusi. Judins pauda pārliecību, ka operatīvā darbība ir notikusi. "Par operatīvo darbību runājot, ja tā notiek, tā notiek. Ja ir viens apgalvojums, ka es nezvanīju, un otrs saka, ka nē, jūs man zvanījāt. Tas nav tā, ka viņi noklausās pulksten 9 un pulksten 12. Ir daži cilvēki, kuriem ir pieci mobilie, bet cik es zinu, Zatleram ir viens numurs," skaidroja Judins.
Judins norādīja, ka komisijas loceklis Ritvars Jansons (NA) jau sēdes laikā vērsies pie prokurora Lejas, lūdzot pārbaudīt iespējamu nepatiesu ziņu sniegšanu, par kā kriminālatbildību Šlesers pirms komisijas sēdes tika brīdināts, taču nepieciešamības gadījumā komisija nosūtīs prokuratūrai arī oficiālu lūgumu.
Uz jautājumu, vai Šleseram vēlreiz būs jānāk uz komisiju, Judins sacīja, ka otrreiz Šleseru aicināt nav nepieciešams, ja tiek konstatēts, kas sniegtas nepatiesas ziņas. "Jā, tad, lai viņš iet uzreiz uz prokuratūru. Es nosūtīju prokuroram lūgumu izvērtēt Šlesera nepatiesas liecības un tad šonedēļ vai nākamnedēļ vajadzētu būt atbildei no prokuratūras. Ja atbilde būs, ka ir uzsākts process, tad tas ir viens stāsts. Ja viņi teiks, ka viss ir kārtībā un viņš vienkārši nepaspēja noformulēt, tad būs jānāk vēlreiz," atgādina Judins. "Man ir liste ar jautājumiem, bet, ja cilvēks saka, ka neko nestāstīs… Protams, es varēju to listi lasīt, bet ar Šleseru tam nebija jēga. Ja prokuratūra uzskata, ka viņš nebija atklāts un pārkāpis likumu, tad ar to mums pietiek," norāda komisijas loceklis.
Vienlaikus Judins uzskata, ka Šleseram tomēr būtu uz komisiju jāatnāk vēlreiz. Uz norādi, ka viņš stāstīs to pašu, ko iepriekš, Judins ir pārliecināts: "Man šķiet, ka no visa ir kaut kāda jēga."
Jau ziņots, ka bijušais politiķis Ainārs Šlesers 30. oktobrī parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē pauda, ka neesot publiskotas tās sarunas, kur Zatlers "zvana un lūdzas", lai politiķis atbalsta Zatlera pārvēlēšanu prezidenta amatā. Ņemot vērā, ka Šlesers neesot paudis atbalstu, vēlāk sekojusi parlamenta atlaišana, norādīja bijušais politiķis.
4. decemba komisijas sēdē uzklausīts tika Zatlers. Bijusī valsts pirmā amatpersona klāstīja, ka prezidentam, piekrītot balotēties otram termiņam, ir jāsaprot, vai viņam būs balsu vairākums. Zatlers skaidroja, ka nezināšana par balsu skaitu ir ierasta prakse, piemetinot, ka vienā brīdī balsu skaits ievēlēšanai var būt pietiekams, bet jau nākamajā – nē, un to ir grūti ietekmēt. Vienlaikus jautājumā par Šlesera izteikumiem, Zatlers bija strikts: "Es uzskatu, ka ir zem mana goda kādam lūgties. Šlesera apgalvojums, ka esmu zvanījis un lūdzies, ir meli. Tas liecina, ka Šlesera kungam melot ir norma."