Administratoru Sprūdu patur apcietinājumā  (115)

Pirms sprieduma pasludināšanas Sprūds, ejot uz sēdes zāli, žurnālistiem sacīja, ka "nevienam neko sliktu nav izdarījis un laiks to parādīs". Savukārt pēc sēdes, kad kļuva zināms, ka tiesa lēmusi viņu paturēt apcietinājumā, no komentāriem atturējās.

Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs pēc sprieduma pasludināšanas žurnālistiem sacīja, ka uzskata Sprūda paturēšanu apcietinājumā par nepamatotu, jo izmeklēšana kriminālprocesā norit jau no gada sākuma un apcietinājumā Sprūds atrodas jau vairāk nekā sešus mēnešus. Viņaprāt, tas ir pietiekoami ilgs laiks, lai procesa virzītājs - Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) – varētu nostiprināt pierādījumus un savākt liecības. Savukārt drošības naudas kā drošības līdzekļa piemērošanu tiesa neesot uzskatījusi par pietiekamu.

Vaicāts, vai viņa rīcībā ir kādi jauni apstākļi, kas varētu liecināt par to, ka Sprūds būtu atbrīvojams no apcietinājuma, Rozenbergs norādīja, ka jauni apstākļi drošības līdzekļa negrozīšanai būtu jāmin procesa virzītājam, bet trešdien tiesas sēdē viņš tos no ENAP nav dzirdējis. Policija joprojām uzskata, ka, atbrīvojot Sprūdu no apcietinājuma, tiktu traucēta patiesības noskaidrošana un notiktu personu ietekmēšana, pauda advokāts.

Rozenbergs atklāja, ka saistībā ar Sprūda apcietinājumu ir vērsies ar pieteikumu Eiropas Cilvēktiesību tiesā par taisnīgas tiesas procesam neatbilstošu apcietinājuma piemērošanu, proti, aizstāvības pusei neesot bijusi iespēja iepazīties ar lietas materiāliem un pierādījumiem.

Tiesa Sprūdam pirmo reizi apcietinājumu piemēroja 9. jūnijā, un decembra sākumā apritēja pusgads, kopš Sprūds atrodas cietumā.

Tiesa atkārtoti Sprūda drošības līdzekli pārskatīs pēc diviem mēnešiem.

Trešdien par drošības līdzekļa maiņu lēma tiesnese Irēna Krastiņa. Sēdē piedalījās lietas dalībnieki - Valsts policijas pārstāvji no procesa virzītāja Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP), aizdomās turētais Sprūds un viņa aizstāvis Rozenbergs. Jautājumu par drošības līdzekli lēma slēgtā sēdē.

Tiesa šoreiz salīdzinoši ātri uzklausīja lietas dalībnieku argumentus un aizgāja pieņemt lēmumu. Vēl pārtraukuma laikā Sprūda advokāts Rozenbergs apstiprināja, ka lūdzis tiesu apsvērt mainīt drošības līdzekli. Piedāvāts apcietinājumu aizstāt ar drošības naudu, taču tās apmēru advokāts neminēja, norādot, ka jautājums skatīts slēgtā sēdē.

Iespēja piedāvāt Sprūdu izlaist brīvībā pret drošības naudu vai arī noteikt mājas arestu no Sprūda un viņa aizstāvja puses izteikta jau iepriekš.

Kriminālprocesa likums paredz, ka personai, kuru tur aizdomās vai apsūdz sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt 24 mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā personu atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par 15 mēnešiem. Šobrīd Sprūdam ir aizdomās turētā statuss.

Jau ziņots, ka Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sākusi divus atsevišķus kriminālprocesus. Vienā figurē Sprūds kopā ar maksātnespējas procesa administratoru Ilmāru Krūmu un finansistu Jorenu Raitumu. Sprūdam un Krūmam tiek inkriminēta izspiešana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, savukārt Raitumam tiek inkriminēta dalība izspiešanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā. Lieta saistīta ar likvidējamo "Trasta komercbanku".

Otrajā lietā figurē atstādinātais maksātnespējas procesa administrators Nauris Durevskis. Viņš tiek turēts aizdomās par kukuļa izspiešanas mēģinājumu.

Iepriekš tapa arī zināms, ka citā prokuratūras izmeklētā kriminālprocesā par iespējamiem pārkāpumiem uzņēmumu "Dzimtā sēta" un "Peltes īpašumi" maksātnespējas procesos starp aizdomās turētajiem ir Sprūds, viņa dzīvesbiedre maksātnespējas procesa administratore Ilze Gulbe, kā arī kādreizējais Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs, bijušais Nacionālās apvienības ģenerālsekretārs Aigars Lūsis.