Neizpaužamu ziņu atklāšanā apsūdzētā, atstādinātā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesnese Aija Orniņa uzskata, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), nespējot panākt apsūdzību par korupciju, nolēma inkriminēt viņai lietu par informācijas izpaušanu žurnālistam.
Šogad 12. oktobrī Saeima pieņēma lēmumu atļaut sākt kriminālvajāšanu pret Orniņu, bet jau 10. novembrī viņas lieta tika nodota tiesai. Orniņa apsūdzēta pēc Krimināllikuma 329. panta par neizpaužamu ziņu izpaušanu, par ko soda ar brīvības atņemšanu līdz vienam gadam, piespiedu darbu, vai naudas sodu.
Pērnā gada vasarā pie Orniņas vērsies "Latvijas Avīzes" (LA) žurnālists Artis Drēziņš, kurš tagad krimināllietā figurē kā liecinieks. Drēziņš tobrīd strādājis pie raksta par kādu iespējamu krāpnieku, uzņēmēju un vēlējies pie Orniņas noskaidrot, vai šis uzņēmējs iepriekš bijis tiesāts.
Apsūdzība uzskata, ka Orniņa piekļuvusi Tiesu informatīvajai sistēmai un Drēziņam mobilā tālruņa īsziņās nosūtījusi informāciju par uzņēmēja sodāmību. Neoficiāli zināms, ka KNAB par šo faktu uzzināja operatīvā ceļā, proti, noklausoties Orniņas telefonsarunas.
Orniņa šodien teica, ka viņai ir saprotamas apsūdzībā norādītās faktiskās darbības, taču vainu noziegumā viņa neatzina, jo apgalvoja, ka sniegusi publiski pieejamu informāciju.
Pēc tiesas sēdes Orniņa žurnālistiem pauda, ka KNAB darbinieki nespēja panākt viņas vainošanu korupcijā, tāpēc noklausītajās sarunās konstatēja saziņu ar žurnālistu un nolēma viņai inkriminēt neizpaužamu ziņu izpaušanu. "Svarīgi, lai pēc tādas lielas brēkas, vismaz kaut kas būtu pret mani," uzsvēra Orniņa.
Prokurors Māris Leja žurnālistiem nenoliedza, ka Latvijas prokuratūras un tiesu praksē kopš valsts neatkarības atjaunošanas neviena persona nav tikusi sodīta par informācijas izpaušanu par citas personas sodāmību.
Leja pagaidām publiski nevēlējās komentēt, kāds kaitējums valstij un personai ir nodarīts ar Orniņas rīcību. Jautājumā par kaitējumu viņš izteikšoties tiesas debatēs.
Tāpat prokurors nenoliedza, ka pirmstiesas izmeklēšanā viens no iespējamiem risinājumiem minēta kriminālprocesa izbeigšana maznozīmīguma dēļ, taču šis variants nav bijis iespējams, jo Orniņa savu vainu neatzīst.
Drēziņš šodien tiesā liecināja, ka bijis pārsteigts par izsaukšanu uz KNAB. No pratināšanas KNAB Drēziņš sapratis, ka saistībā ar uzņēmēja Jūlija Krūmiņa iespējamiem noziegumiem ir ierakstītas žurnālista sarunas un īsziņas ar Orniņu.
Lūdzot informāciju par uzņēmēja sodāmību, viņš neesot mudinājis tiesnesi veikt likumpārkāpumu un par šo lūgumu tiesnesei nekādas dāvanas neesot devis. Drēziņš nenoliedza, ka pirms saziņas ar Orniņu viņš mēģinājis no citām personām un policijas iegūt apstiprinājumu par personas sodāmību, taču centieni bijuši neveiksmīgi.
Žurnālists ir pārliecināts, ka tiesnese ieguva informāciju no publiskas datu bāzes un viņa ir rīkojusies godprātīgi.
Drēziņš liecināja, ka uzņēmēja personas kodu jau iepriekš noskaidrojis, jo uzņēmējs bija slēdzis līgumus ar Drēziņa intervējamiem cilvēkiem. Publikācijā uzņēmēja personas kods neticis izmantots.
"Man ļoti žēl, ka esmu viņu iegāzis. Viņas sniegtā informācija kopumā bija nebūtiska. Tā nebija tik svarīga, lai nebūtu mans mēneša laikā tapušais raksts," uzsvēra Drēziņš.
Personas datu aizsardzības tēma figurē ne tikai apsūdzības būtībā, bet arī tiesas procesa laikā. Uzņēmējs iebilda pret tiesas procesa filmēšanu un Leja pat rosināja apsvērt slēgtas sēdes organizēšanu, taču tiesa to neatbalstīja. Tiesnese pēc prokurora ierosinājuma gan lūdza žurnālistiem neminēt savās publikācijās liecinieku datus.
Lietas izskatīšana turpināsies 2018. gada 9. februārī, jo tiesa pēc prokurora lūguma pieprasīs papildu informāciju no Tiesu administrācijas.
Jau ziņots, ka iepriekš KNAB lūdza Ģenerālprokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret Orniņu par neizpaužamu ziņu atklāšanu un koruptīvu rīcību. Tāpat tika lūgts apsūdzēt kādu privātpersonu.
Neminot vārdus, KNAB norādīja, ka krimināllietā iegūtie pierādījumi norāda uz tiesas priekšsēdētājas prettiesisku rīcību – neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu plašsaziņas līdzekļa pārstāvim un privātpersonas piedāvāta kukuļa pieņemšanu 5000 eiro apmērā.
Tikmēr Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors, izvērtējot no KNAB saņemtos materiālus, jūlijā pieņēma lēmumu saukt tiesnesi pie kriminālatbildības par ziņu izpaušanu par personas sodāmību no Tiesu informācijas sistēmas.
Tāpat, izvērtējot krimināllietas materiālus, iepriekš tika atzīts, ka tajā brīdī nav bijis pietiekams pamats lemt jautājumu par tiesneses saukšanu pie kriminālatbildības par kukuļa piedāvājuma pieņemšanu un privātpersonas saukšanu pie kriminālatbildības par kukuļa piedāvājuma izteikšanu. Jau iepriekš izskanējis, ka šī privātpersona varētu būt uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš.
Šajā daļā jāturpina izmeklēšana izmeklēšanas iestādē, jo nepieciešama papildus procesuālo darbību veikšana. Līdz ar to pieņemts lēmums par kriminālprocesa sadalīšanu, uzdodot veikt papildu izmeklēšanu.
Kā sarunā ar iepriekš skaidroja Orniņa, minētajā lietā viņai tiek inkriminēta neizpaužamu ziņu izpaušana un "piedāvājuma pieņemšana" no Krūmiņa. Viņa uzsvēra, ka Krūmiņu pazīst jau ilgus gadus un uzņēmējs nekad nav viņai piedāvājis kādus materiālus labumus, līdz ar to viņa nekad tādus nav varējusi pieņemt.
Kriminālprocess par iespējamo korupciju šobrīd atrodas KNAB un tajā turpinās izmeklēšana.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
