Valsts policija pabeigusi izmeklēšanu tā dēvētajā nanotehnoloģiju lietā – kriminālprocesā par iespējamu krāpšanu saistībā ar nanotehnoloģisko ķīmijas līdzekļu piegādi Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas Satiksme", portāls "Delfi" uzzināja policijā.
Par minēto noziedzīgo nodarījumu aizdomās tiek turētas četras personas, kuru rīcības sekas izmeklēšanas ieskatā radījušas zaudējumus Rīgas pašvaldības uzņēmumam vairāk nekā 700 000 eiro apmērā.
Kriminālprocesā noskaidrots, ka organizēta grupa 2012.gadā iniciējusi Rīgas pašvaldības uzņēmumu uzsākt iepirkuma procedūru par nanotehnoloģisko ķīmijas līdzekļu iegādāšanos, panākot, ka iepirkumā piedalīties tiek uzaicināti pašas organizētās grupas izvēlēti pretendenti.
Iepriekš saskaņojot cenu piedāvājumu, iepirkuma procedūrā uzvarējušais pretendents guva iespēju 2013.gadā pašvaldības uzņēmumam piegādāt par nanotehnoloģisko ķīmiju uzdotas vielas, kaut arī darījumu ķēdē iesaistīto uzņēmumu rīcībā šādu vielu nebija.
Policijā norāda, ka izmeklēšanas laikā gūtie pierādījumi liecina – krāpšanas īstenošanas nolūkā, lai minētā prece tiktu pieņemta, tika viltotas preču pavadzīmes un produktu etiķetes. Tāpat, ņemot vērā kāda aizdomās turētā ieņemtā amata pienākumus pašvaldības uzņēmumā, visticamāk, minēto krāpšanu varēja noslēpt arī no tiem darbiniekiem, kuriem minētie ķīmijas līdzekļi jāpielieto transportlīdzekļu apstrādē.
Tāpat izmeklēšanā noskaidrots, ka pēc tam, kad organizētā grupa bija sekmīgi īstenojusi krāpšanu viena līguma ietvaros, proti, 2013.gadā, tās dalībnieki nolēma krāpšanu īstenot atkārtoti pēc analoģiskas kārtības, kas arīdzan tika īstenots visa 2014.gada laikā, vien nedaudz pamainot organizētās grupas dalībnieku sastāvu.
Valsts policijas izmeklēšanā gūtā informācija liecina, ka minētās noziedzīgās darbības Rīgas pašvaldības uzņēmumam kopumā radījušas zaudējumus vairāk nekā 700 000 eiro apmērā. Noziedzīgie nodarījumi tika pārtraukti vien 2015.gada sākumā, kad ziņas par iespējamu krāpšanu nāca atklātībā masu medijos.
Par noziedzīgajiem nodarījumiem tika ierosināts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas – par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa. Par šādu nodarījumu paredzētais sods ir brīvības atņemšana uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
Policijā atzīmē, ka pēc naudas līdzekļu izkrāpšanas veikta arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, kas daļai no aizdomās turētajām personām tiek inkriminēta papildus krāpšanai. Par šādu nodarījumu saskaņā ar Krimināllikuma 195.panta trešo daļu paredzētais sods ir brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
Šā gada decembra sākumā Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde kriminālprocesu nodevusi Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai.
Likumā noteiktajā kārtībā tiesa varēs lemt par aizdomās turēto vainu noziedzīgajā nodarījumā. Līdz tam aizdomās turētajām personām šobrīd piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.
Policijā norāda, ka, lai gūtu nepieciešamos nozieguma pierādījumus, kā arī tos nostiprinātu, Valsts policijas veiktās izmeklēšanas laikā īstenota cieša un sekmīga sadarbība ar Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūru un arī ar vairāku ārvalstu tiesībsargājošām iestādēm.
Apjomīgās izmeklēšanas laikā gūtā informācija apkopota vairāk nekā 40 sējumos, kas, apjoma ziņā, līdzvērtīgi aptuveni 10 000 lapām, norāda policijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
