Uz brīvām kājām ir visa inkasenta slepkavībā notiesātā trijotne  (142)

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Georgs Ivanovskis pirmstermiņa atbrīvošanu nopelnīja jau 2015. gadā, bet Kristīne Ozoliņa pagājušā gada vasarā.

Krimināllikumā teikts, ka nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda var noteikt, ja notiesātais ir sasniedzis noteiktu resocializācijas rezultātu, notiesātais atbilstoši iespējām ir labprātīgi atlīdzinājis ar noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu, notiesātajam pēc atbrīvošanas ir iespējas tiesiskā ceļā iegūt eksistences līdzekļus un nav spēkā esošu administratīvu sodu par cietumā pavadīto laiku.

Tāpat personu var nosacīti pirms termiņa atbrīvot no pamatsoda izciešanas, ja ir pamats uzskatīt, ka tā pēc atbrīvošanas spēs iekļauties sabiedrībā, neizdarot noziedzīgu nodarījumu.

Jau ziņots, ka Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesa šonedēļ nolēma pirms termiņa no ieslodzījuma atbrīvot Jāni Ozoliņu, kurš cietumā atradās kā pēdējais no trijotnes, kas notiesāta par 2008. gada nogalē Mārupē pastrādāto noziegumu. Ozoliņam, kurš aiz restēm pavadīja deviņus gadus, tagad piemērota elektroniskā uzraudzība.

Augstākās tiesas (AT) Senāts 2012. gadā atstāja spēkā Krimināllietu tiesu palātas lēmumu negrozīt Rīgas apgabaltiesas 2010. gada spriedumu, ar kuru trīs apsūdzētajiem - bijušajam Rīgas kriminālpolicistam Ozoliņam un viņa sievai Kristīnei, kā arī Georgam Ivanovskim - piespriesti attiecīgi 13, 11 un 10 gadu cietumsodi, visiem papildus nosakot arī mantas konfiskāciju un policijas kontroli uz trim gadiem.

Apgabaltiesa 2010. gada rudenī nolēma arī par labu nogalinātā inkasenta atraitnei piedzīt aptuveni 49 000 latu lielu morālā kaitējuma kompensāciju. Savukārt nepilnu 300 000 latu kompensāciju par labu kompānijai "G4S Latvia", ko tā bija prasījusi, tiesa nolēma nepiedzīt.

2008. gada 17. decembra vakarā Mārupē notika bruņots uzbrukums firmas "G4S Latvia" inkasācijas automašīnai. Viens inkasents tika nogalināts, bet otrs - ievainots. Tika nolaupīta ievērojama naudas summa, kuru tā arī neizdevās atrast.

Sākotnēji pratināšanā ievainotais inkasents apgalvojis, klusajā meža celiņā viņi bija apstājušies, lai nokārtotu dabiskās vajadzības. Inkasents stāstījis, ka pie mašīnas saņēmis sitienu pa galvu un zaudējis samaņu. Vēlāk tika atklāts, ka uzbrukums bijis inscenējums un inkasents Ivanovskis darbojies uz vienu roku ar uzbrucēju, tāpēc viņš nonāca uz apsūdzēto sola.

Izmeklētāju ieskatā, uzbrukumu inkasācijas automašīnai organizējis Ozoliņš, viņa sieva bijusi atbalstītāja un kūdītāja, bet Ivanovskis - izpildītājs.

Šajā kriminālprocesā teorētiski tika apvienotas divas lietas. Vienā no tām apsūdzētais Ivanovskis ieņēma cietušā statusu, jo saskaņā ar apsūdzību Ozoliņš, inscenējot laupīšanas uzbrukumu, Ivanovski sašāvis.