Par braukšanu pamatīgā reibumā no amata atvaļināts ugunsdzēsējs turpina strādāt policijā  (141)

Portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija liecina, ka 28. februārī ap pulksten 00.50 Rīgas pašvaldības policijas (RPP) darbinieku uzmanību piesaistījusi automašīna Tallinas ielā, jo no auto no pasažieru puses izkāpusi dāma, kas jau iepriekš nonākusi kārtības sargu redzeslokā par Prostitūcijas ierobežošanas noteikumu neievērošanu. Pēc pasažieres izlaišanas automašīna sākusi braukt un atkārtoti pievērsusi pašvaldības policistu uzmanību, jo braukšana bijusi nepārliecinoša un saraustīta.

Pašvaldības policisti nolēmuši automašīnu apturēt. Kārtības sargi uzreiz sajutuši, ka transportlīdzeklī virmo alkoholam raksturīga smaka. Automašīnas vadītājs policistiem uzrādījis ne tikai autovadītāja apliecību un transportlīdzekļa tehnisko pasi, bet arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apliecību un Olaines pašvaldības policijas apliecību. Pašvaldības policisti uz notikuma vietu izsaukuši Valsts policijas Ceļu policijas darbiniekus.

No Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 3. marta sprieduma izriet, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes inspektors Bētiņam 28. februārī pulksten 00.53 noformējis administratīvā pārkāpuma protokolu par to, ka viņš vadījis "Volvo S80" markas automašīnu pa Aleksandra Čaka ielu no Tallinas ielas puses Laboratorijas ielas virzienā alkohola reibumā. Minimālā alkohola koncentrācija šofera izelpā bijusi 3,12 promiles, kas atbildusi alkohola koncentrācijai asinīs. Līdz ar to ar savu rīcību Bētiņš bija pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumu 28. panta 1. daļas 1.punkta a) apakšpunktu, par ko paredzēta atbildība pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 149.15 panta 4. daļas.

No tiesas sprieduma izriet, ka Bētiņš tiesas sēdē savu vainu pārkāpuma izdarīšanā atzinis un paskaidrojis, ka izdarītajam nav nekāda attaisnojuma. Viņš bija sastrīdējies ar vecākiem, aizgājis no mājām un braucis ar automašīnu.

Tiesa, noklausījusies paskaidrojumus, pārbaudījusi lietas materiālus, atzinusi, ka ir pamats Bētiņu saukt pie administratīvās atbildības un sodīt pēc LAPK 149.15 panta 4. daļas. Par transportlīdzekļa vadīšanu, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, Bētiņam uzlikts 1200 eiro naudas sods, 10 diennakšu administratīvais arests un atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.

28. martā par šo tiesas spriedumu tika iesniegta apelācijas sūdzība, taču Rīgas apgabaltiesa lēma atteikt ierosināt apelācijas tiesvedību. Līdz ar to Latgales priekšpilsētas tiesas spriedums stājās spēkā 10. aprīlī.

Sprieduma izpildi par administratīvo arestu tika uzdots izpildīt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirknim. Valsts policijā portālam "Delfi" apstiprināja, ka Bētiņš novembra beigās sodu ir izcietis.

Pēc Latgales priekšpilsētas tiesas sprieduma spēkā stāšanās 10. aprīlī VUGD priekšnieks izdeva rīkojumu par disciplinārsoda – atvaļināšana no dienesta – piemērošanu Bētiņam. Šo VUGD rīkojumu Bētiņš apstrīdēja Iekšlietu ministrijā (IeM), taču valsts sekretāra pienākumu izpildītājs pieņēma lēmumu VUGD rīkojumu atstāt negrozītu. Arī IeM lēmumu Bētiņš pārsūdzēja – šoreiz tiesā. Tomēr Administratīvā rajona tiesa 15. decembrī arī nelēma nu jau bijušajam ugunsdzēsējam par labu.

No Administratīvās rajona tiesas 15. decembra sprieduma izriet, ka VUGD Bētiņam disciplinārsodu piemērojis, jo viņš, vadot auto alkohola reibumā, pārkāpis IeM sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumu. Konkrētajā gadījumā disciplināratbildība ir paredzēta par ētikas normu neievērošanu un, ministrijas ieskatā, nepastāv šaubas, ka personai, vēl jo vairāk dienestā esošai, ir priekšstats par ētikas normām, teikts spriedumā. Tāpat IeM norādījusi, ka Bētiņam bija jāapzinās un viņš apzinājās savas rīcības prettiesiskumu. Ministrija tiesā paudusi viedokli, ka Bētiņš līdz ar to disciplinārpārkāpumu izdarījis ar nodomu, proti, tīši, kā arī norādījusi, ka disciplinārsoda – atvaļināšana no dienesta – piemērošana bijusi pamatota.

IeM tiesā skaidrojusi, ka Bētiņš ar savu rīcību kaitējis VUGD tēlam, savukārt VUGD amatpersonas apliecības un Olaines pašvaldības policista apliecības uzrādīšana papildu pieprasītajiem dokumentiem ir traktējama kā būtisks ētikas normu pārkāpums. Ministrijas ieskatā tādējādi Bētiņš izmantojis esamību dienestā, lai izvairītos no soda.

Kā noprotams no tiesas sprieduma, Bētiņš VUGD lēmumu par atvaļināšanu no dienesta pārsūdzējis, jo nav bijis saprotams, kuru VUGD ētikas kodeksa punktu pārkāpis vai kuram noteikumam rīkojies pretēji. Tāpat neesot norādīts, kādus tieši ētikas principus viņš nav ievērojis.

Bijušais ugunsdzēsējs arī norādījis, ka dienesta apliecības uzrādīšanu nevar uzskatīt par kaitējumu iestādes tēlam, jo administratīvā pārkāpuma protokola veidlapā ir ietverta aile "darba vieta" un pieteicējam bijis pienākums norādīt ziņas par savu darba vietu pēc policijas darbinieku pieprasījuma. Lietas materiālos neatrodas neviens pierādījums, ka Bētiņš uzrādījis dienesta apliecību labuma gūšanai, par šo faktu nav ziņojis neviens policijas darbinieks, teikts spriedumā.

IeM tiesai norādījusi, ka transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā ir vispārzināms gan normatīvo aktu, gan sabiedrībā pieņemto noteikumu pārkāpums, kas turklāt apdraud ne tikai pašu pārkāpēju, bet arī citas personas. Turklāt jāņem vērā, ka braukšana dzērumā būtiski palielina ceļu satiksmes negadījumu risku un ir viens no ceļu satiksmes negadījumu cēloņiem, turklāt alkohola reibumā izraisītas autoavārijas visbiežāk ir ar traģiskām sekām.

"Ministrija, kuras sistēmas iestāde ir VUGD, aktīvi darbojas, lai samazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu, kā arī ar preventīviem līdzekļiem, informatīvām kampaņām un pārbaudēm cenšas atturēt transportlīdzekļu vadītājus no braukšanas alkohola reibumā. Tādējādi dienestā esošās amatpersonas ir atzīstamas kā īpaša personu kategorija, kas turklāt veic izpildvaras funkcijas, un attiecībā uz šīm personām noteiktas gan īpašas sociālās garantijas, gan arī prasības, tostarp, ka amatpersona arī ārpus amata pienākumu izpildes laika nedrīkst rīkoties pretēji tām vērtībām un principiem, par kuriem iestājas iestāde," liecina IeM paskaidrojumi tiesai.

IeM arī atzīmējusi, ka amatpersonai ir jāuzvedas tā, lai tiktu vairota uzticība valsts pārvaldei, kā arī amatpersona nedrīkst diskreditēt sevi, iestādi un valsti. "Amatpersonai ar pietiekamu cieņu jāizturas pret citiem sabiedrības locekļiem un jārespektē viņu tiesības, turklāt, kā minēts iepriekš, šajā gadījumā amatpersona ar savu rīcību pat apdraudēja citus sabiedrības locekļus. Atbilstoši minētajam pieteicēja rīcība tika atzīta par neatbilstošu ētikas normām," liecina IeM paskaidrojumi tiesai.

Attiecībā uz dienesta apliecību uzrādīšanu IeM tiesai paudusi, ka Bētiņam nebija nepieciešamība uzrādīt darba apliecības ne Rīgas pilsētas pašvaldības policijas darbiniekiem, ne Valsts policijas amatpersonām, jo arī administratīvā pārkāpuma noformēšanai nav nepieciešams uzrādīt darba vai dienesta apliecību. Ņemot vērā notikuma apstākļus, ministrijas ieskatā, ticamāks Bētiņa šādas rīcības mērķis bijis cerība izvairīties no saukšanas pie administratīvās atbildības.

VUGD pārstāvis tiesā norādījis, ka dienestam un tā struktūrvienībām kā valsts publiskās pārvaldes mehānismam ir pienākums pieprasīt no amatpersonām atbildīgu un godprātīgu dienesta pienākumu pildīšanu, kuras savā darbībā strikti ievēros kā ārējos, tā iekšējos normatīvos aktus. VUGD ieskatā Bētiņam kā valsts amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi ir pienākums priekšzīmīgi ievērot normatīvos aktus un veicināt to izpildi, nevis tīši ignorēt, bet viņš ar savu rīcību ir diskreditējis sevi kā iestādes amatpersonu un nodarījis kaitējumu dienestam un IeM sistēmas iestāžu prestižam kopumā.

VUGD paudis uzskatu, ka transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā ir smags pārkāpums, kura prettiesiskais raksturs ir vērsts uz citu sabiedrības locekļu tiesību būtisku draudējumu. "No lietas materiāliem redzams, ka pieteicējs dienesta apliecību un Olaines pašvaldības policijas apliecību uzrādījis jau RPP Latgales pārvaldes inspektoriem uzreiz pēc pieteicēja vadītā transportlīdzekļa apturēšanas. Šāda pieteicēja rīcība norāda uz mēģinājumu izvairīties no soda. Pieteicēja rīcības rezultātā sabiedrībai un citām dienesta amatpersonām radīts priekšstats, ka VUGD amatpersonas var rīkoties prettiesiski, kas negatīvi attieksies uz pārējām dienesta amatpersonām, kas savus pienākumus gan dienestā, gan ārpus tā veic apzinīgi un godprātīgi un šāda priekšstata pastāvēšana rada neuzticību VUGD darbībai kopumā, un sabiedrības uzticēšanās atjaunošanai būs nepieciešams laiks," liecina VUGD paskaidrojumi tiesā.

Papildu tam dienests skaidrojis, ka šādos gadījumos VUGD pret amatpersonām piemēro visbargākos disciplinārsodus, veidojot vienotu praksi pieņemtajos lēmumos.

Tiesa, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus Administartīvā rajona tiesa 15. decembrī lēma noraidīt Bētiņa pieteikumu par IeM lēmuma atcelšanu. Spriedumu vēl var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma izdošanas dienas.

Kamēr Bētiņš tiesājas ar savu bijušo darbavietu VUGD, tikmēr Olaines pašvaldības policijā pret viņu vai viņa rīcību pretenziju nav. Turklāt Olaines novada pašvaldības policijā portālam "Delfi" sacīja, ka pašvaldības policija nav saņēmusi nekādu oficiālu informāciju par faktu, ka Bētiņš būtu administratīvi sodīts par braukšanu alkohola reibumā. Vaicāta, vai pašvaldības policijas iekšējie normatīvie akti vai ētikas kodekss nepaģērē disciplināri sodīt pašvaldības policijas darbinieku par šādu pārkāpumu, priekšnieka pienākumu izpildītāja norādīja, ka jautājums par saukšanu pie disciplināratbildības būtu vērtējams gadījumā, ja šāds pārkāpums būtu izdarīts darba laikā vai Olaines novada pašvaldības policijas apkalpojamā teritorijā, savukārt par policista darbībām ārpus darba laika disciplinārsods netiek piemērots.

Tāpat pašvaldības policija norāda, ka ar šādām darbībām Bētiņš kā pašvaldības policijas darbinieks nav sevi kompromitējis un ikdienā darbā ir apzinīgs darbinieks, par kuru nekad nekādas sūdzības nav saņemtas. Arī pārkāpumus darbā viņš neesot pieļāvis.

Pašvaldības policijā portālam "Delfi" skaidroja, ka, pieņemot personu darbā, tiek pārbaudīta informācija, vai potenciālais darbinieks nav administratīvi sodīts, kā arī vai viņam nav kriminālsodāmības, tomēr par administratīvajiem sodiem jau strādājošiem pašvaldības policistiem iestāde informāciju nesaņem. Savukārt darbā tiek pieņemtas personas, kuras atbilst likumā par policiju prasībām. Līdz ar to arī Bētiņa gadījumā pašvaldības policija nav saņēmusi nedz tiesas spriedumus, nedz informāciju par VUGD lēmumu piemērot Bētiņam disciplinārsodu – atbrīvošanu no amata.

Uz jautājumu, vai, saņemot šos dokumentus, pašvaldības policija varētu izskatīt jautājumu par disciplinārsoda piemērošanu darbiniekam, iestādē skaidro, ka, saņemot šādu informāciju, pašvaldības policija lems par tālāko rīcību, uzsverot, ka jāvērtē objektīvie apstākļi, atgādinot, ka persona pārkāpumu veica no darba brīvajā laikā, ko neregulē nedz iekšējie, nedz ārējie normatīvie akti.

Pašvaldības policijas priekšnieka pienākumu izpildītāja Žanete Kalniņa portālam "Delfi" norādīja, ka pēc informācijas saņemšanas par darbinieka pārkāpumu pašvaldības policija lēmusi sākt dienesta pārbaudi. Patlaban darbinieks, kurš pieļāvis Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu un par to administratīvi sodīts, atrodas ikgadējā atvaļinājumā, tāpēc dienesta pārbaudes rezultāti gaidāmi janvārī, kad pašvaldības policijas darbinieks būs atpakaļ darbā.