Par prettiesiski dalību militārajā konfliktā Ukrainas austrumos apsūdzētais Daugavpils iedzīvotājs Artjoms Skripņiks izpelnījies arī krimināllietu par valsts ārējās robežas tīšu nelikumīgu šķērsošanu.
Rēzeknes tiesa Balvos ir krimināllieta, kurā Skripņiks un vēl kāds jauns vīrietis apsūdzēti par nelikumīgu robežas šķērsošanu. Kriminālprocess pret Skripņiku sākts pagājušā gada septembra sākumā.
Šonedēļ notikušajā tiesas sēdē Skripņika paziņam piemērots 140 stundas piespiedu darba.
Skripņika inkriminētais nodarījums tiesa izdalījusi atsevišķā tiesvedībā, jo, ņemot vērā, ka viņš ir apcietinājumā, tiesa par apsūdzētā atrašanos aiz restēm uzzinājusi pārāk vēlu, lai šonedēļ noorganizētu viņa nogādāšanu tiesā.
Rēzeknes tiesā Balvos, ka Skripņika lietā tiesas sēde paredzēta 1. martā.
Jau ziņots, ka Drošības policija (DP) pagājušā gada novembrī citā lietā 1990. gadā dzimušo Skripņiku atzinusi par aizdomās turēto mēģinājumā atkārtoti prettiesiski piedalīties bruņotā konfliktā Ukrainas austrumos.
Persona tiek turēta aizdomās arī par mēģinājumu iesaistīties tādā noziedzīgā organizācijā (apvienībā), kuras sastāvā ir vismaz piecas personas, kas izveidota nolūkā izdarīt sevišķi smagus noziegumus pret valsti. Par šādu noziegumu var sodīt ar brīvības atņemšanu no astoņiem līdz septiņpadsmit gadiem.
Savukārt par prettiesisku piedalīšanās bruņotā konfliktā likums paredz brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem.
Rīgas apgabaltiesā apelācijas kārtībā atrodas vēl viena krimināllieta, kurā Skripņiks apsūdzēts par par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā Austrumukrainā. Pirmās instances tiesa viņu pagājušā gada augustā attaisnoja. Viņam kā drošības līdzeklis bija piemērots apcietinājums, taču līdz ar attaisnojošu spriedumu viņš tika atbrīvots. Neraugoties uz minēto, DP rīcībā esošā informācija liecina, ka persona atkārtoti ir mēģinājusi piedalīties bruņotā konfliktā Austrumukrainā un pret viņu ierosināja vēl vienu lietu.
Galvas traumu ieguvušais Skripņiks krimināllietā, kas atrodas Rīgas apgabaltiesā, pirmstiesas izmeklēšanā DP sniegtajās liecībās bija atzinis noziedzīgas darbības, turklāt arī cilvēku slepkavošanu uz vietas.
Vēlāk pirmās instances tiesai viņš apgalvoja, ka Austrumukrainā veicis humanitāro darbību, savukārt pirmstiesas izmeklēšanā sniegtajās liecībās pats sevi apmelojis. Viņš norādīja, ka tā esot noticis viņa nopratināšanas laikā ar DP izmeklētājiem, jo viņš bija zem psiholoģiska spiediena, tika izdomāti notikumi, kas nevarēja notikt vispār, un tādā veidā viņš "pats sevi aprunāja".
Rīgas apgabaltiesa nesen nolēma, ka Skripņikam jāveic psiholoģiskā un psihiatriskā ekspertīze.
Skripņiku Latvijā aizturēja 2016. gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
