Sadzīviskās vardarbības apkarošana un novēršana ir Valsts policijas pirmā prioritāte, ņemot vērā, ka Latvijā noziedzība pret veselību un dzīvību 98% gadījumu ir saistīta ar sadzīvisko vardarbību, piektdien žurnālistiem sacīja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.
Statistikas dati liecina, ka 2017. gadā 128 cilvēku dzīvības izdzēsusi vardarbība. No visiem gadījumiem, kad cilvēks miris, 74 gadījumos tā bijusi slepkavība, bet 54 gadījumos - tīši miesas bojājumi, kas izraisījuši personas nāvi. Policijas dati rāda, ka biežākie iemesli, kas noved pie vardarbības un arī letāla iznākuma, ir sadzīviska rakstura konflikti un nesaskaņas starp paziņām.
Savukārt 1093 gadījumos pērn nodarīti tīši miesas bojājumi, no kuriem 546 gadījumos tie bijuši viegli, bet 423 gadījumos – vidēji. 124 gadījumos nodarītie miesas bojājumi klasificēti kā smagi.
Ķuzis pauda, ka pagaidu aizsardzības regulējumam vajadzētu ietekmēt šos skaitļus, proti, tiem būtu jāsamazinās. Jau tagad redzams, ka, piemēram, 2016. gadā piespiedu līdzeklis – varmākas nošķiršana – tika piemērots 184 gadījumos, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau gandrīz 700 gadījumi. Kā skaidro Ķuzis, tas nozīmē, ka Valsts policija pērn gandrīz 700 reizes izbraukusi uz sadzīviska rakstura strīdu norises vietām un pieņēmusi lēmumu par varmākas izraidīšanu no dzīvesvietas.
290 no visiem gandrīz 700 gadījumiem nošķirtā persona nav bijusi apmierināta ar šo policijas lēmumu un nošķiršanu pārkāpusi. Par to sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 168.1 panta. Par ļaunprātīgu nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu likumā paredzētais sods ir īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods. "Būtībā katrs trešais nošķirtais ir gatavs iet un skaidroties un meklēt taisnību," norādīja Ķuzis. Vidējās varmākas raksturojums ir vīrietis 41 gada vecumā, un 326 gadījumos šis vīrietis ir kopdzīvotājs, proti, attiecību statuss nav noregulēts likumiski. Vīrs-varmāka ieņem otro vietu, bet trešā vietā ir dēls, kas pielieto vardarbību lielākoties pret savu māti.
Runājot par vardarbību, Ķuzis uzsvēra arī savu lomu, norādot, ka ir projekta "Soli tuvāk: Kopienas atbilde uz vardarbības pret sievietēm gadījumiem" baltās lentītes vēstnieks. "Mans tiešais darba pienākums ir pēc iespējas mazināt vardarbību pret sievieti," teica Ķuzis.
No pērn pastrādātajām slepkavībām divas bijušas ar pasūtījuma raksturu, un abas ir atklātas. Savukārt visas pārējās viennozīmīgi ir saistītas ar vardarbību, noteica policijas priekšnieks.
Nākamā policijas prioritāte ir bērns. Policijas dati liecina, ka cietušie lielākoties ir mazgadīgas personas." Tas mūs uztrauc un tam jāuztrauc jebkuru sabiedrības locekli, jo situācija ir ļoti trauksmaina," sacīja Ķuzis. Visvairāk bērni cietuši no noziegumiem, kas skar to tikumību un dzimumneaizkaramību. Turklāt visvairāk bērns cieš mājās - no paša viņam tuvākā. Tikai pēc tam seko noziegumi pret bērnu, kas saistīti ar pilsētvidi un mācību vidi.
Savukārt 767 gadījumos pagājušajā gadā bērns bijis tas, kurš pastrādājis noziegumu. Pārsvarā dominē noziegumi pret īpašumu, kam seko noziegumi, kas saistīt ar apreibinošām vielām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!