Vairāk nekā četri miljoni eiro kukuļos un vairāk nekā astoņu miljonu eiro atmazgāšana – šādas summas grozās tā dēvētajā "Latvenergo" amatpersonu krimināllietā, kurā tiesas sēdes jau tagad ir saplānotas līdz pat šā gada beigām. Tikmēr jau kādu laiku spēkā ir lēmumi, ar kuriem savu vainu atzinušas ārzemju būvkompānijas, kas rekonstruēja "Latvenergo" otro termoelektrocentrāli (TEC-2). Vērtējot "Latvenergo" bijušo vadītāju atbildību par iespējamo korupciju un no tās izrietošo naudas atmazgāšanu, būtisku lomu var nospēlēt arī šīs atzīšanās, prognozē LTV raidījums "de facto".
Kā vērtē LTV, kādreizējie kolēģi – bijušais "Latvenergo" prezidents Kārlis Miķelsons, agrākais viceprezidents Aigars Meļko un Ēriks Priednieks, kurš bija TEC-2 rekonstrukcijas projekta direktors – šogad tiesas sēdēs tiksies regulāri. Kopā tā dēvētajā "Latvenergo" kukuļu pamatlietā par korupciju vai naudas atmazgāšanu apsūdzēts ir ducis personu.
Uz apsūdzēto sola šajā lietā nesēž būvnieku pārstāvji. Tie ir Turcijas kompānija "GAMA" un Spānijas kompānija "Iberdrola". Turcijas kompānijas pārstāvis Ozgurs Umuts Eroglu un Spānijas kompānijas pārstāvis Hose Manuels Mira Romero ar prokurori noslēdza priekšrakstus par sodu, kuros atzina savu vainu par tirgošanos ar ietekmi. Tāpēc tālāk par prokuratūras gaiteņiem viņiem jānāk nebija, skaidro LTV.
Tirgošanās ar ietekmi nozīmē to, ka kāda persona pārdod savas iespējas prettiesiski ietekmēt valsts amatpersonas. Gan "Iberdrola", gan "GAMA" pārstāvji atzina, ka atlīdzība caur konsultāciju līgumiem dota Andrejam Livanovičam, kuram bijušas draudzīgas attiecības ar "Latvenergo" vadītājiem. "Šī prettiesiskā ietekmēšana izpaudās tajā, ka viņam bija iespēja aiziet noskaidrot no tām amatpersonām gan tos viedokļus, gan sarunāt, ka uzvarēs konkrēti šis uzņēmums, ar kuru Livanovičs kaut kādā veidā ir saistīts, sniedzis tā saucamās konsultācijas," skaidro apsūdzības uzturētāja, Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Viorika Jirgena.
Livanovičam šis ir jau otrais ar "Latvenergo" saistītais tiesas process. Pirmajā viņš ir apsūdzēts par kukuļdošanu saistībā ar Pļaviņu HES modernizāciju. Savukārt šajā TEC-2 procesā – arī par tirgošanos ar ietekmi un naudas atmazgāšanu. Runāt ar "de facto" Livanovičs atteicies, un, tā kā ir nolēmis procesā aizstāvēt sevi pats, viņam nav arī advokāta, kurš varētu komentēt "Iberdrola" un "GAMA" atzīšanos.
Tikmēr Kārļa Miķelsona advokāts Egons Rusanovs būvnieku vaļsirdībā redz tikai saltu aprēķinu: "Ka šie, teiksim tā, miljardieri atzīst sevi par vainīgiem, tas, ka viņi cenšas pēc iespējas ātrāk atrisināt šo, teiksim tā, incidentu, liecina vienīgi par to, ka šīm personām droši vien viņu laiks ir dārgāks nekā tā nauda, ko viņi samaksā, lai faktiski atpirktos no šīs lietas. Es uzskatu, tas ir ļoti, ļoti tāds strīdīgs jautājums, vai viņu atzīšanos var uzskatīt par prejudiciālu faktu šajā kriminālprocesā. Domāju, ka nē."
Prokurore Jirgena līdzīgus argumentus no aizstāvjiem jau esot dzirdējusi, piemēram, ar "Latvenergo" kukuļu lietu saistītajās tiesvedībās par noziedzīgi iegūtās mantas konfiskāciju: "Nu nav jau runa par pašu faktu, ka kāda persona ir sodīta. Iet runa par to, ko šīs personas, atzīstot savu vainu, ir teikušas. Nav jau tā, ka viņi vienkārši pateica: jā, mēs to darījām. Viņi man izskaidroja, viņi sniedza procesā liecības, kur viņi apstiprināja man to pieņēmumu tābrīža, kurš kļuva par pārliecību, ka jā – šie noziedzīgie nodarījumi ir notikuši. Katrā gadījumā viņi ir liecinājuši par tiem apstākļiem."
Pirms pieciem gadiem savu vainu atzina un naudas sodu samaksāja gan "GAMA" vadītājs Ozgurs Umuts Eroglu, gan pats Turcijas uzņēmums, kuram tas izmaksāja vairāk nekā 1,2 miljonus eiro. Savukārt Spānijas koncerns "Iberdrola" pirms trim gadiem piekrita apsūdzībām un samaksāja 1,6 miljonus eiro, bet tā menedžeris Hose Manuels Mira Romero – 24 tūkstošus eiro. Romero advokāts Saulvedis Vārpiņš šo atzīšanos skaidro šādi: "Kā saka, abas puses mazlietiņ piekāpjas par kaut ko. Un tiešām mans klients tajā laikā piekrita tam, ka viņš ir tirgojies ar ietekmi. Kaut gan no otras puses tā bija šī uzņēmuma "Iberdrola" oficiāla faktiski pozīcija... Tā viņi darbojās ne tikai Latvijā, viņi darbojās arī citās vietās, ka maksāja komisijas naudu tiem cilvēkiem, kuri kaut kādā veidā veicināja šī biznesa attīstību attiecīgajā valstī."
Prokurore neizslēdz, ka, ierodoties liecināt tiesā, ārvalstu uzņēmumi tagad varētu mēģināt skaidrot, ka sodam piekrituši, lai ātrāk beigtu savu saistību ar kriminālprocesu, tomēr uzsver: "Bet būtībā viņu reputācija ir sagrauta. Un pateikt, ka tas ir tikai tāds nieks – labāk, vieglāk ir samaksāt Latvijai un atpirkties it kā no mums... Bet otrs – tas ir uz visu mūžu. Viņi piedalīsies citos iepirkumos. Viņi jau nav likvidējušies, tie uzņēmumi."
Pretēji būvniekiem "Iberdrola" un "Gama", apsūdzībām par tirgošanos ar ietekmi nepiekrīt Šveices konsultāciju firma "Colenco", kas tagad saucas "AF Consult Switzerland". Viņi par līgumiem saistībā ar TEC-2 rekonstrukciju no "Latvenergo" saņēma kopā vairāk nekā 5 miljonus eiro. Saskaņā ar apsūdzību, 200 tūkstoši eiro no tiem aizgāja Livanoviča uzņēmumam par to, ka viņš ar savu ietekmi uz "Latvenergo" bosiem panāk šo līgumu noslēgšanu. Apsūdzēti ir kādreizējais "Colenco" prezidents Roberto Džeroza un termoelektrostaciju departamenta vadītājs Mehdi Hadži Džavads. Džeroza joprojām ir šobrīd nosaukumu mainījušā Šveices uzņēmuma vadības komandā.
Tiesa "Colenco" pārstāvjiem atļāva visās sēdēs nepiedalīties, tāpēc paziņojuši, ka savu vainu neatzīst, abi ar advokāta sarūpētu taksometru aizsteidzās uz lidostu. Viņi arī nekomentēja, kāpēc uzņēmums negribēja vienoties ar prokurori, kā to izdarīja pārējie ārvalstu uzņēmumi. Džeroza vien LTV strupi norādījis, ka "Colenco" gadījumā bijuši atšķirīgi apstākļi.
"Grūti man saprast, ko šī persona domā ar vārdu "apstākļi". Iet jau runa par pierādījumu apjomu. Varbūt viņiem šķiet, ka tas pierādījumu apjoms, kas tiek izmantots, viņu vainas pierādīšanai nepietiek. Varbūt šis ir tas iemesls. Viņiem šķiet, ka varbūt ar tiem pierādījumiem, kādi lietā ir iegūti, viņiem ir cerība, ka viņus attaisnos. Bet es gan domāju, ka tas tā nav, ka viņi kļūdās," saka prokure Jirgena.
Ārvalstu kompānijas netika apsūdzētas par kukuļdošanu, bet gan par tirgošanos ar ietekmi, par ko sodi ir mazāk bargi. Prokurore skaidro: viņa lietā neredzēja pierādījumus tam, ka ārzemnieki zināja, ko tieši Livanovičs darīs ar viņam samaksāto naudu, proti, ka daļa no tās nonāks pie "Latvenergo" amatpersonām.
Prokurore Jirgena uzsver, ka viņa apsūdzības ir cēlusi ar pārliecību, ka "Latvenergo" vadība ir valsts amatpersonas, tāpēc lietā figurē kukuļņemšanas un kukuļdošanas panti. Jāatgādina, ka Pļaviņu HES lietā pirmās instances tiesa nesaskatīja korupciju, jo uzskatīja, ka "Latvenergo" viceprezidents Meļko nebija amatpersona. Tāpēc viņam sodu piesprieda vien par neatļautu labumu pieņemšanu, bet Livanovičam – par komerciālo uzpirkšanu. Spriedums gan ir pārsūdzēts, tāpēc prokurore pagaidām neuztraucas par to, kā šis precedents varētu ietekmēt "Latvenergo" kukuļu pamatlietu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
