Advokāts norādīja, ka pēc drošības naudas iemaksas prokurors var piemērot arī vēl citus drošības līdzekļus, piemēram, aizliegumu izbraukt no valsts vai aizliegumu tikties ar konkrētām personām.
Līdz brīdim, kad drošības nauda tiks iemaksāta, Sprūdam būs aizvien jāpavada brīvības atņemšanas vietā – Rīgas Centrālcietumā. Pēc likuma drošības nauda jāiemaksā mēneša laikā.
Rozenbergs skaidroja, ka tiesā viņš piedāvājis mazāku drošības naudas apmēru, tomēr tiesa lēmusi par 500 000 eiro. Uz jautājumu, vai Sprūds to varēs atļauties samaksāt, advokāts norādīja, ka par Sprūda finansiālo stāvokli ikviens var pārliecināties, apskatot viņa VID iesniegtās deklarācijas, turklāt jāņem vērā, ka lielākoties visam ir uzlikts arests, tāpēc bez trešo personu iesaistes šādu drošības naudu Sprūds samaksāt nevarēs.
Pēdējo reizi izmeklēšanas tiesnesis Sprūda drošības līdzekli pārskatīja 2017. gada 13. decembrī un nolēma viņu paturēt apcietinājumā.
Tiesa Sprūdam pirmo reizi apcietinājumu piemēroja 2017. gada 9. jūnijā, un kopš tā laika līdz šim brīdim Sprūds atradies brīvības atņemšanas vietā.
Jau ziņots, ka Valsts policija 2017. gada nogalē nodeva prokuratūrai apsūdzību celšanai tā dēvēto AS "Trasta komercbanka" likvidācijas krimināllietu, kurā iesaistīti maksātnespējas administratori, kopumā lūdzot apsūdzēt sešas personas. Policija informēja, ka 2016. gadā, izmantojot "Trasta komercbankas" likvidācijas procesu savtīgās interesēs, maksātnespējas administratori pēc iepriekšējas vienošanās veica izspiešanu organizētā grupā kopā ar vēl četrām personām.
Janvāra vidū Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" vēstīja, ka Sprūds un vēl viens apsūdzētais, bijušais administrators Ilmārs Krūms draudējuši konfiscēt "Trasta komercbankas" kreditoru naudu.
Izmeklēšana uzskatot, ka Sprūds, Krūms un vēl četri cilvēki no bankas kreditoriem, kas gaidījuši savu kārtu saņemt bankā iestrēgušo naudu, izspieduši pamatīgas summas. Likumsargu ieskatā, dažiem bankas kreditoriem tika paziņots - lai atgūtu noguldījumus, ir jādalās. Esot izmantoti arī draudi. Kreditoriem esot norādīts, ja Krūmam, Sprūdam un pārējiem nesamaksās, tad kreditoriem pienākošos naudu atzīmēs kā noziedzīgi iegūtu un viņi to vienkārši neredzēs, vēstīja raidījums.
Latvijas Televīzija iepriekš ziņoja, ka lietā apsūdzēti arī būvuzņēmējs Mārtiņš Krūms, uzņēmējs Guntars Slišāns, kā arī Īrijas pilsonis, uzņēmējs Timotijs Kellijs.
Tāpat izskanējis, ka apsūdzēto vidū ir finansists Jorens Raitums.
Jau ziņots, ka 2017. gada jūnijā Valsts policija veica 16 kratīšanas, kuru laikā izņemti svarīgi dokumenti un naudas līdzekļi vairāku tūkstošu eiro apmērā. Tika arestēti vairāki nekustamie īpašumi, luksus klases automašīnas un vairāki simti tūkstoši eiro skaidrā naudā.
Tika aizturētas sešas personas, no tām trīs personām tika piemērots drošības līdzeklis apcietinājums. Šobrīd apcietinājumā atrodas vairs tikai Sprūds.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
