"Skaidrs, ka esmu Latvijā pamazām daudziem kļuvis neērts. Man ir skaidri izteikti nogalināšanas, precīzāk, nošaušanas draudi," otrdien preses konferencē sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Par šiem draudiem viņš esot informējis drošības institūcijas.
Rimšēvičs preses konferencē atzina, ka pamazām Latvijā daudziem ir kļuvis neērts.
"Man atnāca īsziņa no konkrēta cilvēka," uz jautājumu par to, kurš viņam draudējis, atbildēja Rimšēvičs, personu, kura draudējusi, neatklājot. Viņš sacīja, ka īsziņa saņemta šā gada janvāra beigās.
Sīkāk ar šo jautājumu nodarbojoties drošības iestādes. Valsts policijā, uz jautājumu, vai policija ir saņēmusi iesniegumu par Rimšēvičam izteiktajiem nošaušanas draudiem, atbildēja, ka nevarot apstiprināt, ka šāds iesniegums būtu saņemts.
Kā stāstīja Rimšēvičs, 16. februārī "ABLV Bank" vērsusies Latvijas Bankā (LB) pēc palīdzības, lai saņemtu likviditātes atbalstu, pieprasot izsniegt vienu miljardu eiro. Pēcpusdienā jeb pēc trijām stundām, kad ziņa par to, ka LB šādu aizdevumu nesniegs, sasniegusi "ABLV Bank", Latvijas Bankā tikusi sākta kratīšana.
"Pēc tam, kad mēs pieņēmām lēmumu par aizdevuma nepiešķiršanu, sākās kratīšana," sacīja Rimšēvičs.
Pēc Rimšēviča domām, kratīšana tieši piektdien notikusi tāpēc, ka tās dienas rītā "ABLV Bank" vērsusies LB pēc palīdzības, kas bankai bija nepieciešama tāpēc, ka pēc ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") ziņojuma tai bija ierobežota pieeja finansēm.
Latvijas Bankas prezidents pauda viedokli, ka "ABLV Bank" vēlas mainīt LB likumu un ielikt kādu paklausīgu cilvēku centrālās bankas vadītāja amatā, un glābt savu banku.
"ABLV Bank" portālam "Delfi" norādīja, ka banka šobrīd "negrib komentēt smagos kriminālnoziegumos aizdomās turamās personas fantāzijas, kurām nav nekāda sakara ar realitāti. Šobrīd strādājam, lai stabilizētu bankas darbību, fokusēsimies uz šo darbu."
Valsts policijā portālam "Delfi" neapstiprināja, ka būtu saņemts iesniegums par nošaušanas draudiem, kas izteikti Latvijas Bankas prezidentam.
Savukārt Drošības policijā (DP) portālam "Delfi" sacīja, ka šobrīd šāds iesniegums par draudiem nav saņemts.
Jau vēstīts, ka likumsargi pirmdienas vakarā atbrīvoja brīvdienās aizturēto Rimšēviču. Pirms došanās prom no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Rimševičs pienāca pie medijiem un atvainojās, ka licis tik ilgi gaidīt. Viņš noraidīja visas apsūdzības un uzsvēra, ka plašākus komentārus par notikušo sniegšot otrdien.
KNAB vadītājs Jēkabs Straume pirmdien žurnālistiem apliecināja, ka KNAB neprasīs apcietināt Rimšēviču, bet gan ir piemērojis drošības naudu. Tāpat Rimšēvičam piemēroti arī citi drošības līdzekļi, tostarp, aizliegums izbraukt no valsts un noteiktas nodarbošanās aizliegums.
Kā sacīja Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš, KNAB Rimšēvičam noteicis 100 000 eiro drošības naudu, kas jau esot iemaksāta Valsts kases kontā. To samaksājis kāds labs bankas prezidenta draugs.
Straume pirmdien žurnālistus informēja, ka KNAB 15. februārī sācis kriminālprocesu pret augsta ranga LB amatpersonu pēc Krimināllikuma 320. panta 4. daļas par kukuļa pieprasīšanu, izspiešanu vai pieņemšanu, ja to izdarījusi organizēta grupa vai valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, vai ja kukulis pieņemts pēc tā izspiešanas. Turklāt KNAB zināms, ka kukuļa apmērs bijis ne mazāk kā 100 000 eiro.
Lieta nav saistīta ar pašlaik Latvijā strādājošām kredītiestādēm, kā arī tā nav saistīta ar ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") publiskotajā paziņojumā paustajām aizdomām, ka "ABLV Bank" vadība varētu būt izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā.