Pērn Latvijā reģistrēts vēsturiski zemākais noziegumu skaits  (57)

Jau ziņots, ka noziedzīgu nodarījumu skaits 2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, samazinājies par 3%, februāra sākumā paziņoja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

Kopumā 2017. gadā Latvijā reģistrēti 44 250 noziegumi. Tas ir par 1400 mazāk nekā 2016. gadā.

Smago noziegumu skaits pagājušajā gadā samazinājies par 9,6%. Ģenerālprokurors uzsvēra, ka tas, viņaprāt, ir ievērojams kritums. Mazāk smagu noziegumu skaits samazinājies par 1%, kriminālpārkāpumu skaits – par 12%.

Statistika arī liecina, ka sevišķi smagu noziegumu skaits pieaudzis, kā jau to iepriekš norādījis Ķuzis. 2016. gadā reģistrēti 1740 sevišķi smagi noziegumi, bet 2017. gadā 1752 noziegumi. Komentējot šāda tipa noziegumu pieaugumu, ģenerālprokurors sacīja, ka tā nav tendence.

Kalnmeiers pastāstīja, ka noziegumu skaits Vidzemē samazinājies par 129 jeb 3,6% un veido 7,7% no visiem valstī kopumā reģistrētajiem noziegumiem. Kurzemē samazinājums ir par 276 noziegumiem un veido 9,6% no valstī reģistrēto noziegumu kopskaita. Zemgalē noziegumu skaits samazinājies par 383, veidojot 10,8% no valstī kopumā reģistrētajiem noziegumiem, savukārt Latgalē samazinājums ir par 730 noziegumiem, veidojot 11,1% no noziegumu kopskaita valstī.

Samazinājums ir arī Rīgas reģionā – par 163 vai 0,8% procentiem. Noziegumi Rīgas reģionā veido 44,5% no valstī reģistrēto noziegumu skaita. Visbeidzot Pierīgā pastrādāto noziegumu skaits pieaudzis par 307 noziegumiem, kas ir 5% un 14,7% no valstī kopumā reģistrētajiem noziegumiem.

Runājot par republikas nozīmes pilsētām, Kalnmeiers sacīja, ka dažās pilsētās noziedzība palielinājusies, bet citās tieši otrādi – samazinājusies. No šīm pilsētām līdere ar zemāko nozieguma līmeni joprojām ir Valmiera, kur reģistrēti 488 noziegumi.

Ģenerālprokuratūrā trešdien notiek ikgadējā virsprokuroru sanāksme par prokuratūras pagājušā gada darba rezultātiem un plānotajām prioritātēm šogad.

Sanāksmes pirmajā daļā paredzēts Kalnmeiera pārskats par prokuratūras darbību 2017. gadā, noziedzības stāvokli valstī, kā arī iestādes darbības prioritātēm un uzdevumiem 2018. gadā.

Savukārt sanāksmes otrajā daļā ziņojumus sniegs Latvijas pārstāvis "Eirojust", Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns, prokuratūras administratīvais direktors, kā arī notiks virsprokuroru diskusija.