Aizdomās turētā statusu nosaka brīdī, kad, balstoties uz pierādījumiem, ir pamats pieņēmumam, ka persona varēja izdarīt noziedzīgu nodarījumu. Šis statuss nav apsūdzība, kura jau apgalvo, ka noziegums ir noticis, lūgts komentēt aizdomās par kukuļņemšanu turētā Latvijas Bankas (LB) prezidenta Ilmāra Rimševiča izteikumus par krimināllietas pasūtījuma raksturu, žurnālistiem sacīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Ģenerālprokurors aicināja nesteigties notikumiem pa priekšu un ļaut procesam ritēt savu gaitu, vienlaikus norādot, ka viņa rīcībā nav informācijas, ka Rimšēviča krimināllieta būtu pasūtījums. Turklāt pēc Kalnmeiera domām šādam apgalvojumam būtu nepieciešams vairāk argumentu nekā izskanējis līdz šim.
Vaicāts par Rimšēviča lēmumu, neskatoties uz viņam piemēroto drošības līdzekli – noteiktas nodarbošanās aizliegumu –, neatkāpties no amata, Kalnmeiers norādīja, ka šo LB prezidenta lēmumu ietekmēt nevar. Viņš skaidroja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs Rimšēvičam izskaidrojis ierobežojumus, ko uzliek konkrētais drošības līdzeklis, un personas izvēle ir to ievērot vai neievērot.
Ja persona ierobežojumus neievēro, tad procesa virzītājs var izvēlēties bargāku drošības līdzekli. Uz jautājumu, vai, neievērojot konkrētas nodarbošanās aizliegumu, procesa virzītājs var lemt neatmaksāt iemaksāto 100 000 eiro drošības naudu, Kalnmeiers atbildēja apstirpinoši, norādot, ka "teorētiski ir iespēja zaudēt iemaksāto drošības naudu". Turklāt nav nozīmes tam, kurš šo naudu ir iemaksājis.
100 000 eiro lielo drošības naudu par Rimšēviča atbrīvošanu iemaksājis uzņēmējs Andris Kreislers, otrdien ziņoja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma".
Piektdien, 16. februārī, tika veiktas kratīšanas Rimšēviča īpašumos un viņa darbavietā centrālajā bankā. Tāpat tika aizturēts uzņēmējs Māris Martinsons.
Sestdien pats Rimšēvičs ieradās KNAB, bet naktī uz svētdienu, pēc astoņu stundu pavadīšanas KNAB, viņu aizveda likumsargu auto.
LIkumsargi pirmdienas, 19. februāra, vakarā atbrīvoja brīvdienās aizturēto Rimšēviču. Pirms došanās prom no KNAB Rimšēvičs pienāca pie medijiem un atvainojās, ka licis tik ilgi gaidīt. Viņš noraidīja visas apsūdzības.
KNAB vadītājs Jēkabs Straume pirmdien žurnālistiem apliecināja, ka KNAB neprasīs apcietināt Rimšēviču, bet gan ir piemērojis drošības naudu. Kā sacīja Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš, KNAB Rimšēvičam noteicis 100 000 eiro drošības naudu, kas jau esot iemaksāta Valsts kases kontā. To samaksājis kāds labs bankas prezidenta draugs.
Straume pirmdien žurnālistus informēja, ka KNAB 15. februārī sācis kriminālprocesu pret augsta ranga LB amatpersonu pēc Krimināllikuma 320. panta 4. daļas par kukuļa pieprasīšanu, izspiešanu vai pieņemšanu, ja to izdarījusi organizēta grupa vai valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, vai ja kukulis pieņemts pēc tā izspiešanas. Turklāt KNAB zināms, ka kukuļa apmērs bijis ne mazāk kā 100 000 eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
