Četras lokomotīves nopirkt piedāvāja Daugavpils uzņēmums, Magoņa krimināllietā saka liecinieks  (19)

Šo četru lokomotīvju pirkšana figurē kā kukuļa došanas iemesls tā brīža LDz valdes priekšsēdētājam Magonim.

Rullim lietas dalībnieki piektdien uzdeva jautājumus par četru lietoto lokomotīvju iegādi no DLRR.

Rullis skaidroja, ka LDz meitasuzņēmums pēc koncerna nolikuma ir struktūra, kuras rīcībā ir ritošais sastāvs, proti, tam pieder lokomotīves. Krimināllietā minētie bijuši gadi, kad jaudīga ritošā parka esamība bijusi diezgan aktuāla problēma. Tāpēc ticis "stratēģiski nolemts iegādāties papildus šīs jaudīgās lokomotīves, lai varētu uzlabot ražību pārvadājumos un kravu apjomos," sacīja liecinieks.

Vaicāts no kā nākusi lokomotīvju iegādes iniciatīva, Rullis norādīja, ka 2015. gada vidū "LDz Ritošā sastāva serviss" saņēmis no DLRR piedāvājumu no tās iegādāties lokomotīves. Rullis neatminējās, cik lokomotīves piedāvātas, bet vēlāk piebilda, ka tas, ja viņš nekļūdās, bijis 2014. gads, kad piedāvājums saņemts.

Tā kā uzņēmuma budžetā līdzekļi lokomotīvju iegādei nebija paredzēti, tad sākotnējā atbilde bijusi noliedzošā – uzņēmums lokomotīves nevarēs iegādāties. "Situācija bija diezgan aktuāla," sacīja Rullis, piebilstot, ka "LDz Ritošā sastāva serviss" ir tikai turētājs un servisa pakalpojumu sniedzējs, kas pilda klientu pieprasījumus un vēlmes. Viņš uzsvēra, ka citam LDz meitasuzņēmumam "Ldz Cargo" ļoti bijušas nepieciešamas šīs lokomotīves, tāpēc kopējās sarunās ticis lemts, ka tomēr vajag lokomotīves iegādāties.

Rullis pauda, ka pēc uzņēmuma normatīviem dokumentiem izveidota iepirkumu komisija un izsludināta atklāta iepirkuma procedūra, kurā varējuši piedalīties visi gribētāji, kuriem būtu vēlme izteikt savu piedāvājumu. "Mūsu uzņēmumā ir vairāku līmeņu un sarežģīta lēmumu pieņemšanas kārtība, un iesaistītās struktūras ir daudzas. Tikai izejot attiecīgā līmeņa struktūru pozitīvos lēmumus tiek pieņemt kopējs lēmums par tādu investīciju ieguldīšanu," skaidroja Rullis.

Uz jautājumu vai apsūdzētais Magonis ir ietekmējis lēmumu par lokomotīvju pirkšanu, Rullis sacīja, ka viņam tādas informācijas neesot, piebilstot, ka nedomā, ka tas būtu bijis iespējams. Tāpat viņš liecināja, ka no Magoņa nekādus rīkojumus saistībā ar lokomotīvju iegādi nav saņēmis.

Uz prokurores jautājumu par lokomotīvju skaitu uzņēmuma parkā 2014. gadā un 2015. gadā, Rullis atbildēja, sakot, ka bijušas 96 – tās bijušas dažādu veidu un jaudu lokomotīves. Parkā 2015. gadā bijušas septiņas lielas jaudas lokomotīves. Visas septiņas iznomātas un lietotas, jo bijušas izdevīgas.

Vaicāts, vai DLRR lokomotīves piedāvājusi iegādāties tikai "LDz Ritošā sastāva servisam", Rullis sacīja, ka nezina, vai lokomotīvju iegāde piedāvāta arī "LDz Cargo". Atbildi par to, ka lokomotīves nepirks, "LDz Ritošā sastāva serviss" ar "LDz Cargo" neesot saskaņojis, bet Rullis sacīja, ka neuzskata to par pārkāpumu, jo noteikumi stingri to neparedzot.

Savukārt uz jautājumu par lokomotīvju iegādes nepieciešamību, Rullis akcentēja, ka "jauna, moderna un jaudīga ritošā sastāva nepieciešamība ir ilgstoša un visu laiku aktuāla". Uz prokurores precizējumu, vai runa ir par jaunām kā pilnīgi jaunām vai arī jaunām, bet jau lietotām lokomotīvēm, Rullis atbildēja, sakot, ka uzņēmuma attīstības plāns paredzējis monitorēt visus iespējamos attīstības virzienus – gan jaunu lokomotīvju iegādi, gan jau esošo modernizāciju.

Sākotnējais atteikums iegādāties lokomotīves no DLRR sagatavots Ruļļa uzdevumā, jo valdes priekšsēdētāja bijusi atvaļinājumā. Tāpat Rullis liecināja, ka jau pēc jaunākā lēmuma tomēr iegādāties lokomotīves "LDz Cargo" esot apņēmies iznomāt visas četras lokomotīves. Tomēr to, kādā formā "LDz Cargo" apņēmies iznomāt šīs lokomotīves – vai tas bija līgums, vēstule vai mutiska vienošanās – Rullis neatminējās.

No lietas materiāliem izriet, ka "LDz Cargo" ir parakstījis dokumentu, kas apliecina uzņēmuma gatavību iznomāt lokomotīves, kā arī cenu, par kuru ir noslēgta vienošanās. Magonis šajā sarunās nav piedalījies, tiesā piektdien atbildēja Rullis.

Prokurore vaicāja, kāpēc DLRR samazinājis sākotnējo lokomotīvju piegādes summu, uz ko Rullis atbildēja, ka viņi ["LDz Ritošā sastāva serviss"] kā valsts amatpersonas rīkojušies atbildīgi un uzdevums bijis gūt maksimālu labumu uzņēmumam ne tikai caur piedāvājuma kopējās cenas samazinājumu, tāpēc panākts, ka preces realizētājs veic kapitālo remontu šiem objektiem un izpilda visas valsts uzņēmuma tehniskās prasības.

Līdz ar to "LDz Ritošā sastāva serviss" izvirzījis maksimāli izdevīgus nosacījumus tehniskajā ziņā, lai saņemtu nevis, kā "medijos izskanējis – "sekondhendu"", bet gan nodrošinātu pēcremonta garantiju iegādātajām lokomotīvēm.

"Kā labi saimnieki centāmies šai procedūrai pieiet, un uzskatām, ka noslēdzām maksimāli izdevīgu darījumu," pauda Rullis, piebilstot, ka apšauba, to, ka klients pats izdomājis samazināt cenu. "Šie gūtie labumi ir pēc mūsu iniciatīvas, lai iegūtu maksimāli tehniski labu produktu un maksimāli lētu produktu," rezumēja liecinieks.

Runājot par iemesliem, kāpēc pirmā sarunu procedūra beigusies bez rezultāta, Rullis skaidrojis, ka bijušas izvirzītas tehniskas prasības, kuras, atverot konkursa piedāvājumu, "LDz Ritošā sastāva serviss" tur nav redzējis, tāpēc tas nav ļāvis lokomotīves iegādāties.

Savukārt otrreiz izsludinot sarunu procedūru specifikācijā mainījās tas, ka pārdevējs apņēmās nodrošināt kapitālo remontu un izpildīt visas prasības. Tehniski nekas specifikācijā neesot mainījies.

Sarunās abas puses vienojušās par līgumā noteikto termiņu maiņu divu lokomotīvju piegādei, jo tām bija nepieciešams remonts.

Rullis sacīja, ka nezina, vai piedāvājuma brīdi visas lokomotīves bijušas "Skinest Rail" īpašums, tāpat viņš nevarēja atbildēt uz jautājumu, vai pretendents bijis DLRR vai "Skinest Rail". "Tur vajag pacelt konkursa materiālus," noteica Rullis.

Personīgi viņš piedalījies abās iepirkuma procedūrās, bet neatminējās, kurš tajās piedalījās no "Skinest Rail" puses.

Jau vēstīts, ka janvārī tiesa atsāka izskatīt krimināllietu, kurā uz apsūdzēto sola sēdušies bijušais "Latvijas Dzelzceļa" valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis un Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis.

Tiesa iepriekš apmierinājusi Igaunijas uzņēmuma "Skinest rail" pārstāvja Leona Glikmana lūgumu krimināllietu daļā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu uzņēmumam "Skinest rail" izdalīt un nosūtīt tiesāšanai Igaunijā.

Iepriekš tiesa atcēlusi "Latvijas dzelzceļš" bijušajam vadītajam uzlikto aizliegumu tikties ar Igaunijas miljonāru uzņēmēju Osinovski, kā arī samazinājusi drošības naudu no 400 000 eiro līdz 200 000 eiro, samazināto daļu atmaksājot drošības naudas iemaksātajam.

Tiesa noraidīja aizstāvja lūgumu atcelt aizliegumu izbraukt no valsts.

Savukārt Igaunijas miljonāra uzņēmēja Osinovska aizstāves lūgumu sadalīt Magoņa kukuļošanas krimināllietu un daļu par Osinovski nodot izskatīšanai Igaunijas tiesā tiesa noraidīja. Tiesnesis lēmumu pamatoja ar to, ka lielākā daļa liecinieku atrodas Latvijā, tādēļ būtu apgrūtināta viņa nokļūšana Igaunijas tiesā.

Limbažu rajona tiesā pērn septembrī notika pirmā tiesas sēde Magoņa kukuļošanas lietā. Pirms tiesas sēdes gan Magonis, gan Osinovskis savu vainu inkriminētajos pārkāpumos noliedza.

2015.gada vasarā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizdomās par kukuļošanas noziegumiem aizturēja toreizējo "Latvijas Dzelzceļš" valdes priekšsēdētāju Magoni.

Aizdomās par kukuļa došanu tika turēts Osinovskis. Pērn jūlijā Ģenerālprokuratūra pret Magoni sāka kriminālvajāšanu par aptuveni 500 000 eiro liela kukuļa pieņemšanu, savukārt par šī kukuļa došanu tika sākta kriminālvajāšana pret Osinovski.