Zolitūdes traģēdijas būvekspertīzes komisijas dalībnieki šodien krimināllietas tiesas sēdē noliedza, ka viņu liecībās būtu pretrunas.
Vienā no iepriekšējām tiesas sēdēm, kurā liecināja komisijas vadītājs Artis Dzirkals, gan procesa virzītājiem, gan aizstāvjiem un aizstāvamajiem radās papildus jautājumi par būvekspertu liecībām un secinājumiem, tādēļ uz šodienas sēdi tika ielūgti visi komisijas dalībnieki - Dzirkals, Aigars Ūdris, Kaspars Kurtišs, Normunds Tirāns un Gatis Vilks.
Aizstāvības pārstāvji sākotnēji apšaubīja metodi, kas tika pielietota, nosakot spraugu platumu starp kopņu mezglu fasonlapām, taču eksperti norādīja, ka nav pamata apšaubīt izmantoto metodi. Eksperti arī uzsvēra, ka fasonlapu atvēruma platums nevarēja mainīties sagrūšanas laikā.
Sēdes laikā vairākkārt tika uzdoti vieni un tie paši jautājumi vairākiem ekspertiem, un ekspertu atbildes neatšķīrās viena no otras.
Apsūdzētā Ivara Sergeta aizstāvis Artūrs Zvejsalnieks īpaši koncentrējās uz jautājumiem, kas bija saistīti ar nepilnībām sabrukušās ēkas dokumentācijā, vaicājot Dzirkalam, vai projekta ar būvprojektā esošo informāciju bija pietiekoši, lai izbūvētu sabrukušo kopņu mezglu. Atbildot Dzirkals norādīja, ka tā laika regulējums nebija tik precīzs, lai šobrīd varētu skaidri atbildēt uz šo jautājumu.
Vienīgās neskaidrības ekspertu vidū radās jautājumā par to, vai laikā, kad ēka tika celta, normatīvie akti regulēja to, ar kāda veida skrūvsavienojumu jāsavieno kopņu mezgli. Vilks un Kurtišs norādīja, ka šādi regulējumi pastāvēja, savukārt Ūdris sacīja, ka šis jautājums normatīvajos aktos nebija tik skaidri atrunāts un vairāk bija atkarīgs no būvkonstruktora.
Ekspertu izvaicāšana turpināsies rītdien, kad savus jautājumus turpinās uzdot Zvejsalnieks un Sergets.
Jau ziņots, ka šobrīd tiesā tiek izskatīta krimināllieta par 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušo traģēdiju, kad, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.
Būveksperti secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.
Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.
Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām.
Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.
Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.
Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.
Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.
Krimināllietā, kuru skata Zemgales priekšpilsētas tiesa, apsūdzēta ir arī "Maxima" darbiniece Inna Šuvajeva.
Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzina.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
