Latvijas pilsonis Alūksnes novadā veicis spiegošanu Krievijas labā  (241)

Drošības policija (DP) 26. februārī lūdza prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pēc diviem Krimināllikuma pantiem par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā tās nodot ārvalstij un par šaujamieroču un munīcijas nelikumīgu glabāšanu. Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka vīrietim par iepriekšminētajiem noziegumiem ir uzrādīta apsūdzība.

Apsūdzētais savu vainu inkriminētajos noziegumos atzīst pilnībā un izdarīto nožēlo. Viņam draud brīvības atņemšana līdz desmit gadiem.

Patlaban plašākus komentārus prokuratūra šajā krimināllietā nesniedz, taču apliecināja, ka inkriminētā spiegošana notikusi Alūksnes novada teritorijā.

DP iepriekš paziņojumā presei rakstīja, ka Latvijas pilsonis ilgākā laika posmā Krievijas specdienesta uzdevumā vāca un nodeva tam ziņas par Nacionālo bruņoto spēku infrastruktūru, kā arī citiem Krievijas specdienestu interesējošiem objektiem. Izmeklēšanā arī konstatēts, ka Latvijas pilsonis iesaistīts sadarbībā ar Krievijas specdienesta virsnieku Krievijas teritorijā.

Pagājušā gada 19. decembrī kratīšanā Latvijas pilsoņa dzīvesvietā atrasti vairāki lietošanai derīgi šaujamieroči, munīcija, kā arī sprāgstvielas, kuru glabāšanai minētajai personai nav izsniegta atļauja.

Ņemot vērā, ka prokuratūra plašāku informāciju par apsūdzību nesniedz, patlaban nav zināms, par kādiem NBS objektiem ziņas nodotas un vai šie objekti atrodas Alūksnes novadā.

Informācija liecina, ka Latvijas armijas pārziņā Alūksnes novadā ir vairāki objekti. Alūksnē atrodas NBS Kājnieku skola. Pagājušā gada sākumā Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs izsludināja pasūtījumu par Kājnieku skolas bruņojuma noliktavas būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību.

Tāpat Alūksnes novadā ir reģionālais poligons "Lāčusils".

2016. gada beigās Ministru kabinets nodeva Aizsardzības ministrijas (AM) valdījumā 1,68 hektārus lielu zemes gabalu Alūksnes novada Pededzes pagastā. Šis zemes gabals robežojas ar Krieviju. AM toreiz vien atbildēja, ka šajā vietā būšot infrastruktūras objekts valsts aizsardzības vajadzībām.

Jau ziņots, ka citā lietā DP 2016. gadā par spiegošanu Krievijas labā aizturēja AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) ceļu meistaru Aleksandru Krasnopjorovu. Šobrīd lieta iztiesāšanas stadijā atrodas Jelgavas tiesā un vēl nesen Krasnopjorovs atbrīvots no apcietinājuma, taču viņam piemērots cits drošības līdzeklis. Krasnopjorovs, pārfilmējot no LDz videonovērošanas sistēmām tiešsaistes režīmā un video arhīviem, nelikumīgi ieguva ziņas par NATO militārās tehnikas pārvietošanos Latvijas teritorijā.

2015. gada gada vasarā Ādažos aizturēti divi Krievijas pilsoņi, kuri nelikumīgi iekļuva Nacionālo bruņoto spēku Ādažu bāzē, kurā mitinājās arī sabiedroto valstu karavīri. Aizturēšanas brīdī pie Krievijas pilsoņiem tika atrastas skrejlapas angļu valodā. Abus vīriešus DP sākotnēji vainoja par spiegošanu un par mēģinājumu veikt teroristiskas darbības, taču vēlāk viņu veiktās darbības tika pārkvalificētas par huligānismu un pirmās instances tiesa abiem vīriešiem piemēroja trīs mēnešu un 27 dienu ilgu brīvības atņemšanu. Tas ir laiks, ko viņi iepriekš pavadīja apcietinājumā.

DP 2016. gada publiskajā pārskatā teikts, ka līdzīgi kā iepriekš, arī 2016. gadā nozīmīgāko apdraudējumu un izaicinājumus pretizlūkošanas jomā Latvijā radīja Krievijas specdienesti. 2017. gada pārskats vēl nav pieejams.