Viņš tiesā arī liecināja, ka viņam nav nekas zināms par Magoņa iespējamo ietekmi uz LDz investīciju padomi un LDz prezidentu padomi, bez kuru lēmuma LDz meitas uzņēmums "LDz ritošā sastāva serviss" nemaz nevarētu iegādāties uzņēmuma darbībai nepieciešamās lokomotīves, ko piedāvāts nomāt pārvadātājam "LDZ Cargo" un citiem pārvadātājiem Latvijā un ārpus Latvijas.
Skaidrojot dīzeļlokomotīvju iegādi un to nepieciešamību, Mačs norādīja, ka jautājums par ritošā sastāva un vilces atjaunošanu esot vecs. Tas kļuvis aktuāls pirms apmēram desmit gadiem, kas radusies iecere par visa ritošā sastāva nomaiņu 15 līdz 20 gadu laikā, jo jau tajā laikā vidējais "LDz Cargo" no "LDz ritošā sastāva servisa" nomāto lokomotīvju vecums bijis ap 30 līdz 35 gadiem. Taču "LDz Cargo" interesēja jaudīgas un izturīgas lokomotīves.
Kā liecina tiesas rīcībā esošie lietas materiāli, 2014.gada augustā ar Igaunijas uzņēmēju Oļegu Osinovski saistītā "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" uzņēmumam "LDz Cargo" un "LDz ritošā sastāva serviss" bija nosūtījusi vēstuli ar savu piedāvājumu par septiņu lokomotīvju piegādi.
Lai arī "LDz Cargo" ir nomnieks, tā iekšienē tika veikti ekonomiskie aprēķini, lai indikatīvi varētu noprast nomas cenas koridoru, ja gadījumā šīs lokomotīves "LDz ritošā sastāva serviss" iegādātos, stāstīja Mačs, uzsverot, ka "LDz Cargo" kā pārvadātāju interesēja komerciālā izdevība, ko it kā spēja nodrošināt "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca".
Mačs arī klāstīja, ka "LDz Cargo" vismaz kādu pusgadu ir diskutējusi ar "LDz ritošā sastāva servisu" par iespējamo nomas cenu. Sākotnējais piedāvājums esot bijis 1409 eiro par diennakti, kam "LDz Cargo" nav piekritis. Laika gaitā nomas maksa nokaulēta līdz 650 eiro diennaktī. Taču Mačs nevarēja atcerēties, vai viņš kā vadītājs ir pieņēmis kādu galīgo lēmumu par nomu. Tas varētu būt bijis viņa tā laika vietnieks Vladimirs Grjaznovs.
Bijušais "LDz Cargo" vadītājs tiesā arī norādīja, ka viņš neesot zinājis, ka "LDz ritošā sastāva serviss" ir atteicies no "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" piedāvājuma, kā arī to, ka pirms lokomotīvju iepirkuma vienošanās par nomas maksu vēl neesot bijusi panākta.
Tajā laikā, kad "LDz Cargo" bija saņēmusi no "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" sūtīto piedāvājuma vēstuli . Uzņēmuma interese par jaunām lokomotīvēm bijusi liela, kas esot skaidrojams ar kravu apjomu pieaugumu tolaik. Tāpat tajā laikā vairākas "LDz ritošā sastāva servisa" lokomotīves bijušas remontā.
Lūgts komentēt "LDz Cargo" ieinteresētību kontekstā ar nākamo piedāvājumu, ko vēlāk bija izteicis ar Osinovski saistītais uzņēmums "Skinest Rail", Mačs teica, ka "LDz Cargo" būtu gribējusi kaut desmit jaunas lokomotīves, tomēr viņš pieļāva, ka "LDz ritošā sastāva servisa" budžets bijis tāds, ka, visticamāk, tas neesot varējis atļauties iegādāties vairāk par četrām lokomotīvēm.
Jautāts, vai ir pazīstams ar Osinoviski, Mačs teica, ka zinot šo uzņēmēju apmēram desmit gadus, attiecības raksturojot kā koleģiālas darba attiecības. Mačs neesot apspriedis nevienu no piedāvājumiem ne ar Osinovski, ne Magoni. Tāpat Magonis nekad neesot runājis ar Maču par to, ka "LDz Cargo" būtu jānomā tikai un vienīgi tādas lokomotīves, uz kādām norādītu bijušais LDz vadītājs. Turklāt "LDz Cargo" svarīgākais faktors bijis ekonomiski izdevīgas un jaudīgas lokomotīves, un to spēj nodrošināt arī lietotas lokomotīves.
Nākamā tiesas sēde krimināllietā Magoņa un Osinovska apsūdzībā paredzēta 26.martā plkst.10. Tiesā tiks nopratināta bijusī "LDz ritošā sastāva servisa" valdes priekšsēdētāja Svetlana Berga, kura patlaban ir "LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja.
Berga "LDz ritošā sastāva servisa" valdes priekšsēdētājas amatā bijusi no 2011.gada 2.jūnija līdz 2016.gada 15.jūlijam. Par "LDz Cargo" valdes priekšsēdētāju viņa iecelta 2016.gada 27.jūnijā.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Mačs "LDz Cargo" vadīja kopš 2008.gada. Pirms tam viņš bija Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, LDz padomes priekšsēdētājs, LDz Stratēģiskās attīstības departamenta direktors. Atlūgumu Mačs iesniedz 2015.gada oktobra sākumā.
Kā ziņots, krimināllietā apsūdzēti Magonis un Igaunijas uzņēmējs Osinovskis.
Saskaņā ar apsūdzību 2015.gada vasarā Osinovskis Magonim nodevis aptuveni 500 000 eiro lielu kukuli saistībā ar "LDz ritošā sastāva servisa" daudzmiljonu iepirkumu - četru vecu dīzeļlokomotīvju iegādi no Osinovskim piederoša uzņēmuma "Skinest". Abi apsūdzētie savu vainu neatzīst.