Kamēr Latvijā politiķi vēl domā, vai un kā regulēt virtuālās naudas jeb kriptovalūtu tirgu, tikmēr Valsts policija jau sākusi vairākus ar kriptovalūtām saistītus kriminālprocesus, svētdien vēsta raidījums "LNT Ziņu TOP 10".
"Šie darījumi [ar kriptovalūtām] krasi ir auguši. Tāpat sludinājumos paskatāmies – nekustamais īpašums, automašīnas. Aizvien vairāk parādās tieši kriptovalūtās piedāvājumi. [...] Jebkurš bizness principā, vide var būt atvērta jebkuram, tā kā aizliegts tas nav," raidījumam pastāstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās komercijas kontroles un analīzes daļas vadītājs Arnis Lībenzons.
Šobrīd gan VID atbilde uz jautājumu, kas tad īsti no juridiskā viedokļa ir kriptovalūta, nav vienkārša. "Priekš pievienotās vērtības nodokļa vajadzībām kriptovalūta nav prece, tas ir finanšu instruments. Priekš grāmatvedības tā ir jāuztver kā prece, jo jāgrāmato ir tādā pašā veidā kā prece. Jāgrāmato un jānosaka vērtība eiro valūtā. Priekš ienākumu nodokļa tas arī vairāk ir tuvāks precei, nevis finanšu instrumentam," saka VID pārstāvis. Nodokļu iekasētāju skatījumā, no kriptovalūtu spekulācijām gūtajai peļņai jāpiemēro ienākuma nodoklis un cilvēkiem, kuri ar to nodarbojas, jāreģistrē saimnieciskā darbība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
