Ceturtdien Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā metāla konstrukciju izgatavotāja "Vikom Industry" bijušais valdes loceklis Andrejs Šveics nespēja atbildēt uz apsūdzētā Ivara Sergeta advokāta Artūra Zvejsalnieka jautājumiem, kādā veidā "Vikom Industry" grasījās nodrošināt papildu darbu – metāla konstrukciju izgatavošanu, piegādi un montāžu – izpildi.
Zvejsalnieku interesēja, kā "Vikom Industry" grasījās nodrošināt šo darbu izpildi, ja apakšuzņēmumā "Monce" nebija sertificēta būvinženiera. Tiesā uzrādītie dokumenti liecina, ka par metāla konstrukciju montāžu atbildīgais "Monce" darbinieks 2011. gada 31. martā kļuvis par "Vikom Industry" darbinieku, bet "Monce" papildus darbus, kas ietver konstrukciju montāžu, pildījis vēl pēc šī datuma.
Iepriekš tiesā liecināja Andrejs Kuļešovs, kurš iesākumā bijis "Monce" darbinieks un atbildīgā persona par metāla konstrukciju montāžu, bet pēcāk kļuvis par "Vikom Industry" darbinieku, sakot, ka viņš ne vienā, ne otrā uzņēmumā nav reāli strādājis. Kuļešovs arī pauda, ka nemaz nezina, kur atrodas "Vikom Industry" birojs, un kas bijis uzņēmuma vadītājs. Līdz ar to visi viņi paraksti uz lietā esošajiem dokumentiem ir viltoti, par Kuļešova liecībām iepriekš vēstīja Latvijas Televīzija (LTV).
Savukārt Šveics iepriekšējā sēdē liecināja, ka neatceras, vai būvdarbu objektā Priedaines ielā 20 jebkad redzējis Kuļešovu, kurš esot bijis atbildīgais par metāla konstrukciju montāžu, ziņoja LTV.
Ceturtdien tiesā Šveics apliecināja, ka uz visiem dokumentiem, kurus viņam lūdza uzrādīt, ir viņa paraksts. Tiesa Šveicam uzrādīja "Vikom Industry" ar "Monce" slēgto apakšuzņēmuma līgumu, bet Zvejsalnieks gribēja zināt, kāpēc uz šī līguma ir gan "Vikom Industry" vadītāja Aleksandra Poļitiko, gan Šveica paraksts.
"Aleksandram Poļitiko bija tiesības parakstīt, bet mans paraksts apliecina, ka es šo līgumu analizēju. Pārskatīju pirms. Tas apliecina, ka līgumu vīzēju, pārbaudīju. Piekrītu līguma izpratnei. Pārbaudu, vai nosacījumi līgumam ir tādi paši kā līgumam par montāžu ar SIA "Re&Re"," liecināja Šveics.
No liecībām izriet, ka "Monce" tika uzticēta tikai konstrukciju montāža, kas paredzēja, ka "Monce" patstāvīgi veic detalizācijas projektēšanu, izgatavošanu un piegādi uz objektu. "Pats biju objektā un pārbaudīju, vai ir nepieciešamas izmaiņas, vai ir pretenzijas par konstrukciju montāžu, vai laikā aizpildīts žurnāls un vai ir pretenzijas no būvuzraudzības. Pretenziju nebija," liecināja Šveics.
Tomēr, neskatoties uz to, ka Šveics šo līgumu vīzējis un apliecinājis to ar savu parakstu, advokātam izdevās atrast kļūdu. Šis līgums paredz, ka apakšuzņēmēja pienākums ir uz sava rēķina, tāmē norādot atsevišķās pozīcijās, gatavot detaļu un mezglu detalizētos rasējumus. Šveics liecināja, ka šādi darbi "Monce" nebija jāveic. Līguma teksts vienkārši esot paņemts no SIA "Re&Re" līguma ar "Vikom Industry".
"Ja "Monce" neko netaisa, tad es neko neteikšu un neapsūdzēšu," noteica Šveics, apstiprinot, ka šis punkts līgumā, visticamāk, bijis iekļauts kļūdas dēļ.
Šveics liecināja, ka "Monce" viņa pārstāvētajam uzņēmumam nodeva darbos iesaistīto personu sertifikātu kopijas, savukārt pirms darbu pieņemšanas un nodošanas akta parakstīšanas "Monce" iedevusi "Re&Re" visu nepieciešamo dokumentāciju.
"Uzrādīja "Vikom Industry" un pēc tam parakstīja pie "Re&Re"," liecināja Šveics. No viņa liecībām izriet, ka dokumentus nodevis Kuļešovs, kurš bijis norīkots par būvdarbu vadītāju, un pārstāvēja "Vikom Industry" jautājumos par šiem darbiem.
Savukārt "Monce" sagatavojis izpilddokumentus. Aktu sagatavošanā un nodošanā piedalījies arī "Vikom Industry". Akti esot tikuši saskaņotie pie "Vikom Industry". Sākotnēji tos atnesis būvdarbu vadītāja palīgs Viktors Ivanovs, kura apsūdzība par dokumentu viltošanu tika izdalīta atsevišķā krimināllietā, un kurš jau vienošanās procesā par to sodīts.
Kuļešova paraksts uz dokumentiem uzlikts, kad ticis pārbaudīts teksts, bet Kuļešovs neesot šos dokumentus parakstījis Šveica klātbūtnē. Konkrēti atbildēt, vai ir pārliecinājies, ka Kuļešovs parakstījis šos dokumentus, Šveics nevarēja.
Vaicāts, kā Šveics pārliecinājās, ka Kuļešovs būvdarbus patiešām vadījis, Šveics norādīja, ka to pārbaudīt var tikai satiekot viņu būvdarbu vietā. Šveics objektā bijis divreiz nedēļā pa stundai, redzējis, ka žurnāls tiek pildīts savlaicīgi, līdz ar to viņam pretenziju neesot bijis.
Uz jautājumu, vai "Monce" nebija vērsusies pie "Vikom Industry" par to, ka būtu nepieciešama papildus informācija, projektu dokumenti, lai veiktu montāžu, Šveics norādīja, ka, izstrādājot detalizācijas, viņa toreiz pārstāvētais uzņēmums izstrādājis montāžas shēmas. "Monce" sākusi strādāt tikai tad, kad saņēma detaļas un plānu, kuru izstrādāja "Vikom Industry".
"Nekādas citas prasības no "Monce" nebija. Rasējumi, montāžās shēmas tika nodotas papīra formā. Droši vien Ivanovs atbrauca un paņēma no mums no ofisa," pieļāva liecinieks, papildinot, ka nekāda dokumenta par šo montāžas shēmu nodošanu un saņemšanu nav, jo tas arī neesot nepieciešams. "Tik tālu mēs uzticamies viens otram. Bez paraksta tiek nodotas tikai montāžas shēmas," teica liecinieks. Savukārt vaicāts par pierakstiem, kas ar roku veikti uz montāžas shēmas lapas, Šveics nezināja, kas tie ir un kurš tos ir rakstījis.
"Monce" savus darbus izpildījusi divās trīs nedēļās, un pēc darbu pabeigšanas sagatavots pieņemšanas un nodošanas akts, kas datēts ar 2011. gada 30. martu. Šveics liecināja, ka akts tiek parakstīts brīdī, kad konstrukcijas nodod ģenerāluzņēmējam. "Vikom Industry" pati darbus nepārbaudīja.
Jautāts, vai "Monce" veikusi arī citus darbus objektā Priedaines ielā, izņemot tos, kas minēti apakšuzņēmuma līgumā, Šveics atbildēja, ka, viņaprāt, nē. Kaut kādi papildus darbi objektā bijuši "Vikom Industry", bet tas bijis jau krietni vēlāk.
Zvejsalnieks arī jautāja, kurā brīdī Kuļešovs kļuvis par "Vikom Industry" darbinieku, taču Šveics atbildi nezināja, norādot, ka tas nebija viņa darbs – pieņemt Kļuešovu darbā.
Tiesā uzrādītais darba līgums starp "Vikom Industry" un Kuļešovu datēts ar 2011. gada 31. martu. Proti, no tā izriet, ka uzreiz pēc darbu pabeigšanas Kuļešovs no "Monce" aizgājis strādāt uz "Vikom Industry". Šveics, atbildot uz jautājumu, vai viņš zinājis, ka Kuļešovs strādā "Vikom Industry", sacīja, ka dzirdējis par to, bet no kura datuma Kuļešovs stājies darba tiesiskās attiecībās ar "Vikom Industry" viņš neatminējās.
Zvejsalnieks centās precizēt, kad Šveics uzzinājis par jauno darbinieku viņa pārstāvētajā uzņēmumā, liecinieks atbildēja: "Nu droši vien tajā brīdī uzzināju. Droši vien."
Tāpat tiesā tika uzrādīti arī vairāki apakšuzņēmēja līgumi par papildu darbu veikšanu starp "Vikom Industry" un "Monce". Tie visi datēti ar laiku pēc tam, kad Kuļešovs jau bijis "Vikom Industry" darbinieks un vairs nav bijis "Monce" atbildīgā persona par konstrukciju montāžu. Šveics atbildēja, ka viņam grūti atbildēt par papildus darbiem. Tāpat viņš nevarēja atbildēt, kā tieši bijis iespējams nodrošināt līgumā noteiktā izpildi par sertificētu būvspeciālistu, ja Kuļešovs "Monce" vairs nestrādāja. "Man nav skaidrs, kas tie par darbiem. Rasējuma nav, varbūt ar to būtu atcerējies," par vienu no līgumiem par papildus darbiem sacīja Šveics.
Visu atlikušo sēdi Šveicam tika uzrādīti dažādi ar metāla konstrukciju izgatavošanu un montāžu saistīti dokumenti un uzdoti ar šiem dokumentiem saistīti jautājumi, lai pārliecinātos par parakstu īstumu, kā arī dokumentu sagatavošanas un parakstīšanas veidu. Šveics liecināja, ka viņam nav radušās šaubas, ka Kuļešovs aktus parakstījis. Tāpat viņš liecināja, ka Kuļešovu tajā laikā pazinis, bet atkārtoja, ka neatceras, vai būtu viņu saticis objektā Priedaines ielā. "Bet tam nav liela nozīme, ja pretenzijas nav no būvuzraudzības un ģenerāluzņēmēja nebija," noteica liecinieks.
Lietas dalībnieki vēl visi netika pie iespējas izjautāt Šveicu, tāpēc ceturtdien lietā pasludināja pārtraukumu līdz nākamajai nedēļai.
Zolitūdes traģēdijas krimināllieta ir vērienīgākā tiesas prāva Latvijas vēsturē. 2015. gada 8. decembrī lietu trīs tiesnešu sastāvā sāka skatīt toreiz vēl Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa (tagadējā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa).
Zolitūdes traģēdijā, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, 2013. gada 21. novembrī bojā gāja 54 cilvēki. Būveksperti secināja, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.
Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu. Apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, prokuratūra izvirzījusi piecām personām. Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.
Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.
Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem – Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai – izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas. Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.
Krimināllietā, kuru skata Pārdaugavas tiesa, apsūdzēta ir arī "Maxima" darbiniece Inna Šuvajeva.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
