Jau ziņots, ka politiskā partija Latvijas Krievu savienība ar tās līderi Tatjanu Ždanoku priekšgalā 1. maijā Rīgā rīkoja gājienu, kura mērķis bija protestēt pret Saeimā pieņemto regulējumu par pakāpenisko pāreju uz mācībām latviešu valodā vidusskolās. Gājiens notika Brīvības ielā no Dailes teātra līdz Rīgas Kristus piedzimšanas katedrālei Esplanādē.
Kādā brīdī protestētāju vidū parādījās kāds vīrietis, kurš līdzi bija paņēmis plakātu ar uzrakstu: "Nezināt valsts valodu, kurā dzīvo, var ciemiņš, idiots vai okupants, kurš uzspiež savu valodu." Kā liecina sociālajos tīklos publicētais video, protestētājiem šīs vēstījums gauži nepatika, tāpēc viņi šo plakātu sabojāja.
Valsts policija informē, ka likumsargi saistībā ar incidentu ar plakātu ir saņēmuši divus iesniegumus. Viens iesniegums saņemts no pasākuma organizatoriem par pasākuma traucēšanu, bet otrs - no plakāta īpašnieka par tā bojāšanu. Abos gadījumos policija sākusi administratīvo lietvedību.
Kā ziņots, Saeima martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz ar 2019./2020. mācību gadu mazākumtautību izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolu posmā.
Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, 2018./2019. mācību gadā tiks sākta jauno izglītības vadlīniju ieviešana, kas paredz būtiski palielināt latviešu valodas lomu mācīšanās procesā, nodrošinot mazākumtautību bērnu sekmīgu integrāciju sākumskolā.
Pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā plānots sākt 2019./2020. mācību gadā – tad ir paredzēts sākt pāreju no esošajiem pieciem mazākumtautību izglītības modeļiem uz jauniem trim mazākumtautību izglītības modeļiem pamatizglītībā. Šajā pašā gadā tiks sākta secīga pāreja uz jaunu bilingvālās izglītības modeli 7. – 9. klasēs, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura tiek mācīti valsts valodā, ieskaitot svešvalodas. Tāpat 2019./2020. mācību gadā valsts pārbaudījumi 9. klasēm notiks tikai latviešu valodā.
No 2020./2021. mācību gada vispārējās izglītības iestādēs 10. un 11. klasē visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).
Gadu vēlāk – no 2021./2022. mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, tāpat saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!