misc - 1133
Foto: LETA

Drošības policijas (DP) izmeklētajā kriminālprocesā par Latvijas Krievu savienības (LKS) rīkoto sapulci pret pakāpenisko pāreju uz latviešu mācību valodu vispārējās izglītības iestādēs kopumā figurē piecas personas.

18. aprīlī sāktajā kriminālprocesā patlaban vienai personai ir piemērots aizdomās turamās personas statuss, savukārt vēl četrām personām statuss ir – persona, pret kuru sākts kriminālprocess. Jau ziņots, ka aizdomās turētais ir prokrieviskais aktīvists Vladimirs Lindermans, kuram tiesa kā drošības līdzekli noteikusi apcietinājumu. Lindermanu tur aizdomās pēc Krimināllikuma panta par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu. Tāpat viņam inkriminē darbību, kas vērsta pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu. Viņš tiek turēts aizdomās arī par masu nekārtību organizēšanu.

Personas pret kuru sākts kriminālprocess statuss piemērots bijušajai Eiropas Parlamenta deputātei, LKS līderei Tatjanai Ždanokai.

Plašāku informāciju DP patlaban nesniedz.

Saskaņā ar likumu, ja sāktā kriminālprocesā iegūtas ziņas, ka, iespējams, konkrēta persona izdarījusi izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu, tā iegūst tādas personas statusu, pret kuru sākts kriminālprocess. Nopietnāku statusu, proti, aizdomās turētā statusu, piemēro, ja pierādījumu kopums dod pamatu procesa virzītāja pieņēmumam, ka izmeklējamo noziedzīgu nodarījumu, visticamāk, izdarījusi konkrētā persona.

Jau ziņots, ka 18. aprīlī DP sākts kriminālprocess, jo policijai ir aizdomas par iespējamām prettiesiskām darbībām 31. martā notikušās "Vislatvijas vecāku sapulces" laikā. Šīs sanāksmes deklarētais mērķis bija vērsties pret plānoto pakāpenisko pāreju uz latviešu mācību valodu vispārējās izglītības iestādēs, un to faktiski organizēja LKS, iepriekš norādīja DP.

Kriminālprocess sākts pēc noziedzīgu nodarījumu pazīmēm, par kuriem kriminālatbildība paredzēta Krimināllikuma desmitajā nodaļā "Par noziegumiem pret valsti", kā arī citu noziedzīgu nodarījumu pazīmēm. DP kriminālprocess sākts, "lai novērstu iespējamu mēģinājumu šķietami leģitīmu darbību aizsegā veikt prettiesiskas darbības vai sasniegt prettiesisku mērķi, kā arī ievērojot apstākli, ka DP iegūtās ziņas iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm".

Kriminālprocesā DP vērtē arī iespējamas prettiesiskas darbības 1. maijā Rīgā notikušā gājiena laikā, kuru arī organizēja LKS pārstāvji.

Ždanokas vadītā LKS savā mājaslapā publicējusi 31. martā partijas organizētajā "Vislatvijas vecāku sapulcē" pieņemtu aicinājumu latviešu skolu un mazākumtautību audzēkņu vecākiem. Tajā pausts, ka "nepārdomātā un nesagatavotā visu mazākumtautību skolu pāreja tikai latviešu mācību valodā vedīs pie tā, ka mūsu bērni nespēs apgūt mācību programmu valodā, kas nav viņu dzimtā".

Saeima 22. martā galīgajā lasījumā pieņēma un Valsts prezidents Raimonds Vējonis jau ir izsludinājis grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz ar 2019./2020. mācību gadu mazākumtautību izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolu posmā.

Pakāpenisko pāreju uz mācībām vidusskolās tikai latviešu valodā Krievijas finansētie un atbalstītie informatīvie resursi un organizācijas izmanto, lai grautu Latvijas starptautisko tēlu, kā arī izplatītu vēstījumus par Latviju kā "etnokrātiska un rusofobiska režīma pārvaldītu valsti", norādīts DP 2017. gada publiskajā pārskatā.

Lindermans ir jau otrais prokrieviskais aktīvists, kam piemērots apcietinājums pēdējā mēneša laikā – Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 21.aprīlī piemēroja apcietinājumu nereģistrētā veidojuma "Nepilsoņu kongress" (NK) vadītājam Aleksandram Gapoņenko, kurš tika aizturēts citā kriminālprocesā par iespējamām pret Latviju vērstām darbībām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!