Tiesai aizdomas, ka Bunkus manipulējis ar informāciju 'Rego Trade' maksātnespējas procesā  (129)

Tas izriet no Augstākās tiesas lēmuma, kas pieņemts pirms nedēļas - 24.maijā. Tiesa norāda, ka, iespējams, pastāv "nepieļaujama situācija, (..), kad administrators ceļ prasību pret trešajām personām, manipulējot ar viņa rīcībā esošām ziņām par dokumentiem, kurus viņš ieguvis, pildot savus likumiskos uzdevumus, un kuru esamība, iespējams, izslēdz šo valdes locekļu atbildību".

Augstākā tiesa norāda, ka šāda administratora rīcība būtu uzskatāma par Maksātnespējas likuma 26.panta otrās daļas rupju pārkāpumu. Šis pants nosaka, ka administratoram ir jānodrošina likumīgs maksātnespējas process.

Pārtikas vairumtirgotājs "Rego Trade" par maksātnespējīgu tika atzīts 2008.gada pavasarī. Pēc stāšanās amatā administrators Bunkus konstatējis, ka uzņēmuma bijušie valdes locekļi - Uļmans, Budovskis un Vapne - pirms maksātnespējas pasludināšanas izsaimniekojuši "Rego Trade" aktīvus, tādēļ administrators pret viņiem vērsās tiesā ar prasībām par līdzekļu piedziņu.

Ar Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2015.gada 26.oktobra spriedumu par spēkā neesošu tika atzīta vienošanās par pretējo prasījumu ieskaitu starp "Rego Trade" un tās bijušo vienīgo īpašnieci - SIA "Rego", bet no Uļmana, Budovska un Vapnes solidāri par labu "Rego Tarde" piedzīti 721 186,20 eiro. Tāpat tiesa atzinusi "Rego Tarde" tiesības vērst piedziņu uz pusi domājamo daļu no diviem nekustamajiem īpašumiem Jūrmalā, kas nostiprināti uz viena no valdes locekļiem sievas vārda.

Atbildētāji pērn oktobrī tiesā iesnieguši pieteikumu par jaunatklātiem apstākļiem un lūguši lietu izskatīt no jauna, jo kādā citā civillietā, kurā arī administrators no viņiem cenšas piedzīt zaudējumus, atklājies, ka pastāv pierādījumi "Rego Trade" un "Rego" darījumu leģitimitātei un ka administratoram bija zināms par šo dokumentu eksistenci. Bijušie uzņēmuma vadītāji norāda, ka Bunkus maldinājis tiesu par "Rego Trade" dokumentu neesamību, tādējādi liedzot atbildētājiem iespēju pierādīt "Rego Trade" un "Rego" savstarpējo norēķinu pamatotību.

Šomēnes pieņemtajā lēmumā Augstākā tiesa secina, ka atbildētāji jau kopš lietas izskatīšanas sākuma ir norādījuši, ka pastāv attaisnojuma dokumenti, taču viņi nezina, pie kā tie atrodas, lai varētu tos izprasīt kā pierādījumus. Bunkus kā lietas dalībnieks uz to nav atbildējis ne pozitīvi, ne negatīvi, un šāda administratora rīcība tiesvedības gaitā, Augstākās tiesas ieskatā, nav pieļaujama.

Izrādījies, ka šie dokumenti visu šo laiku atradās Valsts policijā, kas tos bija izņēmusi pēc Bunkus iesnieguma ierosinātā kriminālprocesā pret "Rego Trade" amatpersonām.

Papildus Augstākā tiesa norāda, ja tiesvedības gaitā atklājas, ka administrators ir rīkojies pretēji likumīga un efektīva maksātnespējas procesa interesēm, kaitējot citiem lietas dalībniekiem, tiesai ir jāvērtē iespēja pieņemt blakus lēmumu par iespējamiem administratora pieļautiem pārkāpumiem.

Iespējams tieši šī Augstākās tiesas lēmuma dēļ Bunkus 29.maijā atsauca divas izsoles, kuras bija plānots rīkot 30.maijā un kurās bija paredzēts izsolīt maksātnespējīgā uzņēmuma prasījuma tiesības pret Budovski 192 055,50 eiro apmērā un pret Vapni 204 145,75 eiro apmērā.

Tāpat jau ziņots, ka laika posmā kopš 2016. gada Maksātnespējas administrācija (MNA) saņēmusi piecas sūdzības par Bunka profesionālo darbību "Rego Trade" maksātnespējas procesā, taču visas šīs sūdzības tikušas noraidītas.

Savukārt 2017. gadā vienā no viņa vadītajiem maksātnespējas procesiem veikta pārbaude administratora prakses vietā, bet nekādi pārkāpumi nav konstatēti. Tāpat Bunkus nav bijis disciplināri sodīts, kā arī saistībā ar pienākumu veikšanu maksātnespējas procesos viņam nav uzlikti administratīvie sodi.

Pērn Bunkus kā maksātnespējas administrators darbojies divos uzņēmumos - SIA "Uzvara-Birzgaļi" un "Rego Trade". "Uzvara-Birzgaļi" maksātnespējas process tika noslēgts šogad 15.martā, savukārt "Rego Trade" maksātnespējas process vēl aizvien nav noslēdzies.

Tāpat ziņots, ka 2017. gadā Bunkus par profesionālo advokāta darbību saņēma 1 476 877 eiro, kā arī viņš saņēma 3000 eiro no īpašuma pārdošanas un 4889 eiro kā ienākumus no saimnieciskās un komercdarbības. Kopumā Bunkus pērn nopelnīja 1 484 766 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā pieejamā publiskā amatpersonas ienākumu deklarācija. Salīdzinājumam 2016.gadā viņš kopumā deklarēja ienākumus 193 666 eiro apmērā.

Atbilstoši ieņēmumiem būtiski pieauga arī Bunkus uzkrājumi "Luminor Bank" - ja 2016. gadā tur glabājās 88 269 eiro, tad pērn jau 1 505 011 eiro. Tāpat pērn nedaudz pieauga Bunkus izsniegto aizdevumu apmērs, kā arī samazinājās kopējais parādu apmērs.

Deklarācijā arī norādīts, ka Bunkum piederējuši pieci zemes īpašumi, kā arī divi zemes īpašumi kopīpašumā. Viņš deklarējis arī īpašumā esošu 2013. gada "Range Rover" automašīnu.

Zvērināts advokāts, maksātnespējas administrators Bunkus tika nošauts savā automašīnā "Range Rover" 30.maija rītā plkst.8.40, pie Meža kapiem, Aizsaules ielā 1, Rīgā.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) norādīja, ka, visticamāk, notikusi Bunkus pasūtījuma slepkavība, kas saistīta ar viņa profesionālo darbību, bet nevar izslēgt arī citas versijas.

Slepkavībā tika izmantota furgona tipa automašīna ar tentu, kas neilgi pēc slepkavības tika atrasta degam netālu - pie krematorijas. Šai automašīnai bija uzliktas viltotas valsts reģistrācijas numuru zīmes.

Baltajai "Range Rover", pie kuras stūres bija Bunkus, cauršauts priekšējais stikls vadītāja pusē. Automašīna braukusi virzienā uz Brāļu kapiem, nobraukusi no ceļa labajā pusē, nolauzusi ceļa zīmi un ietriekusies kapu nožogojumā, to sabojājot.

Valsts policija sākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 116.panta par citas personas slepkavību, un aicina atsaukties notikuma aculieciniekus vai tos, kuriem ir jebkāda informācija par notikušo.