Jurašs: Rimšēviča lietā vairāku gadu garumā vākti papildu pierādījumi apsūdzību uzrādīšanai  (88)

Saskaņā ar lietas uzraugošās prokurores Viorikas Jirgenas teikto, izmeklēšanas gaitā tika izmantoti KNAB 2013. gadā iegūtie operatīvie materiāli, kuros bija noklausītas vairākas sarunas. Tā kā lieta, kuras gaitā tika iegūti šie materiāli, ir slepena, Jirgenai nav plašākas informācijas par, to kādēļ jau toreiz netika veiktas cita veida operatīvās darbības.

Jurašs, komentējot minēto, skaidroja, ka pēdējos gadus, kad tika iegūti KNAB operatīvie materiāli attiecīgajā lietā, tika veikta virkne papildu darbību un vākti papildu pierādījumi, lai varētu uzrādīt apsūdzības, kas sabiedrībai šo lietu plašāk zināmu dara tagad. Līdz ar to neesot tā, ka lietā iegūtā informācija uzreiz operatīvi netika izmantota tālākai izmeklēšanai, jo lietas darba uzdevumi un mērķi ir daudz plašāki, nekā publiski zināms.

"Ja tiešām gribam iegūt pierādījums, darbībām ir jābūt gana slēptām, lai kāds nevarētu traucēt tos iegūt. Visi noziedzīgie nodarījumi ir gana komplicēti un tiek rūpīgi plānoti. Izmeklēšanas iestādēm sarežģītākais ir to visu atšķetināt, savākt visus nepieciešamos pierādījumus, lai sasniegtu pozitīvu rezultātu," teica Jurašs.

Viņš neatklāja, kas konkrēti tika paveikts, kopš operatīvie materiāli tika iegūti, jo pēdējos divus gadus KNAB vairs nestrādā, turklāt tas esot izmeklēšanas noslēpums. "Nebūtu korekti šobrīd publiski klāstīt detaļas, ja tas var zināmā mērā traucēt notiekošo izmeklēšanu," viņš sacīja.

Jau ziņots, ka Rimšēvičam apsūdzība uzrādīta pēc Krimināllikuma 320. panta ceturtās daļas par kukuļņemšanu. Arī Martinsonam inkriminēta Krimināllikuma 320. panta ceturtā daļa, taču viņš tiek apsūdzēts kukuļņemšanas atbalstīšanā. Par šo pārkāpumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.

KNAB 18. jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un Martinsonu. Latvijas Bankas amatpersonu jeb Rimšēviču lūgts apsūdzēt par kukuļņemšanu, bet fizisko personu jeb Martinsonu – par kukuļņemšanas atbalstīšanu.

KNAB lietu pret Rimšēviču un Martinsonu sāka pēc divu, vārdā nenosauktu, AS "Trasta komercbanka" (TKB) akcionāru iesnieguma, paziņoja lietas uzraugošā prokurore Jirgena. Viņa uzsvēra, ka abi akcionāri lietā figurē kā kukuļdevēji, taču ir atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi 2018. gada februārī vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča jau 2010. gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012. gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsās pie Rimšēviča, aicinot palīdzību citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasīja 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās - viena pirms FKTK lēmuma pieņemšanas, savukārt otru pēc tam.

Prokurore uzsvēra, ka pēc 2010. gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedza konsultācijas TKB akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tika sniegtas arī pēc 2012. gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevās ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bija labvēlīgi TKB, vienlaicīgi ar tiem tika pieņemti arī lēmumi, kas bija nelabvēlīgi. Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedza prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.

Jirgena skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bija starpnieka loma, kurš saņēma 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana tika veikta skaidrā naudā.

Jirgena arī uzsvēra, ka nevar prognozēt, cik ilgs laiks paies, lai minētajā lietā notiku tālāka virzība, bet viņa piebilda, ka Martinsons un Rimšēvičs ir lūguši laiku līdz augustam, lai iesniegtu rakstveida liecības. Tāpēc prokurore izteica cerību, ka aktīvāka lietas virzība varētu notikt līdz šī gada beigām.