Rimšēvičs plāno iecelt aizstājēju ECB padomē; vispirms apstrīdēs Ģenerālprokuratūras lēmumu  (63)

Aizstāvība uzskata, ka Latvija nav izpildījusi Eiropas Savienības (ES) Tiesas pagaidu noregulējuma rīkojumu, jo situācijā, kad LB prezidentam joprojām ir piemērots drošības līdzeklis - aizliegums ieņemt amatu - neapturot to, no juridiskā viedokļa tiesiska aizstājēja iecelšana patlaban ir neiespējama, sacīja Vārpiņš.

Advokāts piebilda, ka ES Tiesa ar savu rīkojumu "nepārprotami uzdevusi Latvijas apturēt drošības līdzekļus tā, lai LB prezidents var iecelt aizstājēju ievērojot ECB sistēmas regulējumu un tiesas pagaidu noregulējuma rīkojumu".

ECB padomes locekļa aizstājēja iecelšana būtiski atšķiras no parasta pilnvarojuma došanas, jo centrālās bankas prezidentam pirms aizstājēja iecelšanas jābūt nodrošinātam vismaz ar iespēju izmantot informācijas sistēmas un informāciju par notikumiem pasaules finanšu tirgos, uzsvēra Vārpiņš.

LB prezidentam pirms aizstājēja pilnvarošanas ir jābūt iespējām un tiesībām pilnībā iepazīties ar ECB padomes sēdes darba kārtības jautājumiem un visiem materiāliem un informāciju, tostarp, tikties ar centrālās bankas speciālistiem, lai apspriestu iespējamo pozīciju attiecīgajā jautājumā, kā arī pieņemt galīgo lēmumu par pozīciju izskatāmajos ECB padomes sēdes darba kārtības jautājumos, skaidroja Vārpiņš.

"Diemžēl šobrīd tā vietā, lai LB prezidents ieceltu pilntiesīgu aizstājēju un nodrošinātu ECB padomes netraucētu darbu, Rimšēvičs ir spiests apstrīdēt Ģenerālprokuratūras pieņemto lēmumu izmeklēšanas tiesnesim," norādīja advokāts.

Jau ziņots, ka balstoties uz ES Tiesas rīkojumu, Ģenerālprokuratūra precizējusi drošības līdzekli Rimšēvičam, kuram tagad dotas tiesības iecelt aizstājēju ECB padomes locekļa amatā.

Drošības līdzeklis nav mainīts, bet precizēts, nosakot, ka viņam ir tiesības iecelt savu aizstājēju kā ECB padomes locekli.

Tiesa izskatīja ECB pieteikumu par pagaidu noregulējumu, kurā tā lūdza tiesu uzdot Latvijai uz laiku apturēt aizliegumu Rimšēvičam pildīt LB prezidenta pienākumus, tā, lai viņam ECB padomes locekļa statusā tiktu ļauts pildīt ar kriminālizmeklēšanu nesaistītus pienākumus, vai vismaz uzdot Latvijai atļaut Rimšēvičam iecelt aizstājēju, kas darbotos kā ECB padomes loceklis.

ES Tiesas priekšsēdētāja vietnieks 20. jūlijā izdevis rīkojumu par to, ka Latvija veic vajadzīgos pasākumus, lai līdz brīdim, kad tiek pasludināts galīgais nolēmums pēc Rimšēviča pieteikuma sāktajā lietā, tiktu apturēti Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) piemērotie drošības līdzekļi, tiktāl, ciktāl šie līdzekļi liedz viņam iecelt aizstājēju, kas darbotos kā ECB padomes loceklis.

ECB pieteikums par pagaidu noregulējumu pārējā daļā ir noraidīts, liecina publiskotais rīkojums.

Rimšēvičs iepriekš iesniegtajā pieteikumā ES Tiesā prasa atzīt, ka viņam no KNAB lēmuma par drošības līdzekļu piemērošanu izrietošie ierobežojumi pildīt ECB padomes locekļa funkcijas un tiesības ir piemēroti prettiesiski.

KNAB 18. jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un uzņēmēju Martinsonu. Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu.

Rimšēvičs iepriekš preses konferencē apgalvoja, ka nav vainīgs un tāpēc pats neatkāpsies no LB prezidenta amata. Viņa pienākumus pašlaik pilda Rimšēviča vietniece Zoja Razmusa.