Pārsūdzēts viens ģenerālprokurora lēmums liegt pielaidi valsts noslēpumam  (1)

Tiesas pārstāvis Sandis Zellis skaidroja, ka patlaban Administratīvajā apgabaltiesā ir ierosināta tikai viena administratīvā lieta, kurā pārsūdzēts ģenerālprokurora lēmums par speciālās atļaujas atteikumu, anulēšanu vai kategorijas pazemināšanu

Konkrētā lieta ierosināta ar Administratīvās apgabaltiesas tiesneses 17. jūlija lēmumu, kurā nolemts pieņemt personas pieteikumu un ierosināt administratīvo lietu par ģenerālprokurora 29. jūnija lēmuma atzīšanu par prettiesisku. Patlaban vēl nav zināms, kad lieta tiks skatīta.

Administratīvajā apgabaltiesā nevarēja atklāt iesniedzēja personību.

Tiesas pārstāvis arī norādīja, ka vēl viena persona vērsās tiesā pirms jauno likuma normu stāšanās spēkā, taču tiesa atteicās pieņemt pieteikumu. Minētais lēmums ir stājies spēkā, jo Augstākā tiesa 13.jūlijā to atstāja negrozītu. Šī persona bija partijas "No sirds Latvijai" līdere, Saeimas deputāte Inguna Sudraba.

Jau vēstīts, ka lēmumu par speciālās atļaujas atteikumu, anulēšanu vai kategorijas pazemināšanu persona var apstrīdēt ģenerālprokuroram 14 dienu laikā no tā paziņošanas dienas. Ģenerālprokurora lēmumu 14 dienu laikā no tā paziņošanas dienas persona var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Tiesiskais regulējums tika pilnveidots saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu, ka iepriekšējā kārtība bija neatbilstoša Satversmei.

Valsts drošības iestāde informēs pārbaudāmo personu par iemesliem, kuru dēļ tai var tikt liegta vai ir liegta pieeja valsts noslēpumam. Reizē netiks atklāta tāda informācija, kas var kaitēt citas personas tiesībām vai tiesiskajām interesēm, tajā skaitā informācija par slepenajiem palīgiem vai personām, kas konfidenciāli sniegušas palīdzību.

Persona, kurai iepriekš bija liegta pieeja darbam ar valsts noslēpumu, atkārtoti uz speciālās atļaujas saņemšanu varēs pretendēt pēc pieciem gadiem.