Krimināllietā ir noskaidrots, ka visi veiktie darījumi bijuši tiesiski un likumīgi, kā arī, ka nodokļi par tiem ir nomaksāti, otrdien pirms tiesas sēdes žurnālistiem skaidroja Koļegova.
No Koļegovas teiktā izriet, ka strīds esot par to, kādā veidā šie darījumi bija jāatspoguļo valsts amatpersonas deklarācijā – bruto vai neto un kurā ailītē tie jāraksta.
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, kas otrdien sāka skatīt krimināllietu pret Koļegovu, pēc īsās apsūdzības nolasīšanas Koļegova neatzina savu vainu nevienā no apsūdzībā esošajām epizodēm, kurās runa ir par deklarācijas iesniegšanu Elektroniskās deklarēšanas sistēmā 2014. gadā, 2015. gadā un 2016. gadā.
Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa otrdien sāka skatīt krimināllietu pret Koļegovu par vairāk nekā 300 000 eiro vērtu darījumu nenorādīšanu savā valsts amatpersonas deklarācijā. Pirmā tiesas sēde šajā lietā bija nozīmēta 27. septembrī, taču Koļegova neieradās, jo atradās komandējumā Nīderlandē.
No iepriekš prokuratūras sniegtās informācijas izriet, ka Koļegova, iesniedzot valsts amatpersonu deklarācijas 2013. gadā , 2014. gadā un 2015. gadā, nenorādīja ziņas par tās lietošanā esošo nekustamo īpašumu, par pārskata periodā veiktiem darījumiem, kuru summa pārsniedz 20 valdības noteikto minimālo mēnešalgu apmēru, kā arī informāciju par citiem faktiem, kas attiecas uz viņas mantisko stāvokli.
Nolasot īso apsūdzību, prokurore norādīja, ka Koļegova norādīja nepatiesas ziņas valsts amatpersonas deklarācijā par 2013. gadu. Runa ir par nekustamo īpašumu Kadagā, Ādažu novadā, kuru faktiski lietojusi un bijusi tajā deklarēta, kā arī nenorādīja starp viņu un viņas brāli Māri Zudānu noslēgtos darījumus – naudas dāvinājumus – lielā apmērā.
Tāpat šajā deklarācijā Koļegova, prokuratūras ieskatā, norādījusi nepatiesas ziņas, ka visa nauda, kas saņemta uzņēmuma "Pallogs" dividendēs, aizdota brāļa ģimenei un citam uzņēmumam, bet faktiski izmaksāta dividendēs trīs dāvinājuma darījumos.
Arī deklarācijā par 2014. gadu Koļegova nebija norādījusi nekustamo īpašumu Kadagā, kuru lietojusi un bijusi deklarēta līdz pat 2014. gada decembrim, kā arī starp viņu un Zudānu noslēgtos astoņus darījumus, kuros dāvinājusi viņam vairākus simtus tūkstošus eiro. Savukārt amatpersonas deklarācijas precizējumā, kas iesniegts mazliet vēlāk, norādījusi vienu faktiski nenotikušu darījumu – 380 000 eiro dāvinājumu.
Deklarācijā par 2015. gadu Koļegova norādījusi nepatiesas ziņas par mantu lielā apmērā, nenorādot vairākus dāvinājuma darījumus starp viņu un Zudānu.
Iepriekš prokuratūras sniegtā informācija liecina, ka apsūdzētā valsts amatpersona deklarācijā par 2013. gadu nav norādījusi noslēgtos darījumus lielā apmērā, kuru kopēja vērtība pārsniedz 300 000 eiro. Savukārt valsts amatpersonas deklarācijā par 2014. gadu un 2015. gadu persona norādījusi nepatiesas ziņas par noslēgtajiem darījumiem lielā apmērā, kuru kopēja vērtība pārsniedz 600 000 eiro.
Līdz ar to Koļegova apsūdzēta pēc Krimināllikuma 219. panta 2. daļas - par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā ienākumu, īpašuma, darījumu vai cita mantiska rakstura deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā. Par to var sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
