Sākoties aktīvākam lašveidīgo zivju nārstam Latvijas upēs, vides inspektori pievērš pastiprinātu uzmanību aizsargājamās dabas teritorijās esošajām lašupēm un šo zivju ieguves lieguma ievērošanai. Vienā no šādiem reidiem inspektori Gaujas upē Līgatnes novada teritorijā pamanīja aizdomīgas kustības, kas, uzmanīgāk ieskatoties, izrādījās zemūdens mednieka rosīšanās. Vīrietis, aprīkojies ar zemūdens peldēšanas inventāru un bruņojies ar harpūnu, Gaujā bija nomedījis taimiņu.
Inspektori maluzvejnieku uzmanīja un sekoja viņam vairāk nekā trīs stundu garumā, līdz beidzot vīrietis iznāca no ūdens un tika aizturēts ar visu lomu. Inspektori noformēja administratīvā pārkāpuma protokolu un viņam būs jāatlīdzina zivju resursiem nodarītie zaudējumi 715 eiro apmērā.
Nelegāli iegūtā zivs jau nākamajā dienā nogādāta uz Līgatnes dabas takām un izbarota lāčiem.
Gauja un citas tās pietekas ir starp Latvijas nozīmīgākajām lašveidīgo zivju nārstošanas vietām. Neskaitāmi daudz lašu un taimiņu ik gadu no jūras dodas uz upēm, kurās paši dzimuši, lai veiktu svarīgāko savas dzīves uzdevumu – radītu pēcnācējus. Liela daļa no šīm upēm atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.
"Pēdējās desmitgadēs lašu izplatība Latvijā ir būtiski samazinājusies, tādēļ to aizsardzība rudens mēnešos nārsta laikā ir ļoti nozīmīga, īpaši tāpēc, ka tikai neliela lašu populācijas daļa ir spējīga izdzīvot jūrā un atgriezties dabiskajās nārsta vietās sugas turpināšanai," stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes inspektors, viens no lašu sargiem Jānis Bušs.
Nārsta laikā vides inspektori strādā pastiprinātā režīmā un dodas gan dienas, gan nakts reidos, lai sargātu aizsargājamo zivju populāciju. Cīņā ar maluzvejniekiem šobrīd tiek izmantotas arī mūsdienīgas iekārtas, kas ļauj novērot darbības upju tuvumā arī nakts tumšajā laikā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!