Krūmiņš neveiksmīgi lūdz bez viņa klātbūtnes skatīt krimināllietu par korupciju  (74)

Krūmiņš uz tiesas sēdi bija ieradies nogrimējies un pats sevi saslēdzis rokudzelžos. Pirms sēdes sākuma viņš žurnālistiem norādīja, ka viņš uz tiesu "atnācis meklēt taisnīgumu, bet ir saslēgts rokudzelžos". Tāpat viņš norādīja, ka savu vainu viņam inkriminētajos noziegumos neatzīs, uzsverot, ka ir pilnībā nevainīgs. Arī tiesas sēdē viņš norādīja, ka gaida brīdi, kad viņam dos vārdu, lai arī tiesai viņš varētu norādīt, ka ir nevainīgs.

Uz tiesas sēdi atbalstīt Krūmiņu bija ieradies bijušais politiķis Jānis Jurkāns.

Iepriekš Krūmiņš tiesā jau bija pieteicis lūgumu skatīt lietu bez viņa klātbūtnes un arī šajā sēdē šo lūgumu uzturēja. Lūgts izteikties par lūgumu, Krūmiņš gribēja liecināt par lietas būtību, nosakot, ka viņš nav vainīgs, tāpēc negrib piedalīties lietas iztiesāšanā. "Nesaistiet mani iekšā šajā teātri, es neesmu vainīgs," sacīja Krūmiņš.

Krūmiņa runas plūdus pārtrauca prokurors Māris Leja, norādot, ka apsūdzētajam jāpaskaidro konkrētais lūgums, proti, kāds ir likumīgais pamats, lai izpildītos likumā paredzētie nosacījumi.

Savukārt abu lietas dalībnieku strīdā iesaistījās Krūmiņa advokāte Guna Kaminska, skaidrojot, ka Krūmiņš grib paust viedokli par iemesliem, kāpēc viņš atrodas tiesā, bet ne liecības veidā. Kaminska pauda izpratni, ka tā ir neordināra situācija, bet tas būtu racionāls risinājums situācijai, kā arī norādīja, ka pastāv iespējamība, ka arī medijiem pēc tam nebūs interese atrasties tiesas zālē. "Viņš mani apvaino par kukuli, bet es to neesmu devis. Ļaujiet man izstāstīt to būtību," noteica Krūmiņš. Taču situāciju atrisināt "neordinārā" veidā tiesa atteicās.

Uzklausījusi lietas dalībniekus, tiesa lūgumu lietu skatīt bez Krūmiņa klātbūtnes noraidīja, pamatojot to ar Kriminālprocesa likumu, kas paredz konkrētus gadījumus, kad lietu var iztiesāt bez apsūdzētā piedalīšanās. Šajā gadījumā lietu likums neparedz izskatīt bez apsūdzētā klātbūtnes.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa otrdien skata krimināllietu, kurā uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš, viņa meita Maija Krieviņa, kā arī Veselības inspekcijas (VI) amatpersona Tatjana Morozova apsūdzēti par kukuļņemšanu un dienesta viltojumu saistībā ar kāda objekta Jūrmalā nodošanu ekspluatācijā.

Uz tiesas sēdi bija ieradusies lieciniece, VI amatpersona, kura bija apsūdzētās Morozovas priekšniece, VI Sabiedrības veselības departamenta Higiēnas novērtēšanas nodaļas vadītāja Olga Sagonoviča. Viņa liecināja, ka objekts Turaidas ielā, Jūrmalā, saņēmis VI atzinumu par novērtējumu un atbilstību. Viņa skaidroja, ka šāda atzinuma izsniegšana ir VI funkcija – VI pēc personu pieprasījuma veic objektu riska novērtējumu. Objektam, par ko ir runa krimināllietā, pēc normatīviem vajadzēja saņemt VI atzinumu. "Varu pateikt, ka visi objekta dokumenti un aprite VI notika saskaņā ar VI iekšējo procedūru par novērtēšanas kārtību," uzsvēra lieciniece, piebilstot, ka pārkāpumu neesot bijis, par ko liecinājusi arī VI iekšējā pārbaude, kas notikusi 2016. gadā.

VI pārbaude notiek pēc rakstiskā pieteikuma saņemšanas. Pēc tam VI izbrauc uz objektu un novērtē to, bet pēc tam gatavo atzinumu. Tas tiek parakstīts un reģistrēts, un pēc tam pasūtītājs to var saņemt.

Par objektu Turaidas ielā VI bija saņēmusi trīs pieteikumus. Pirmais pieteikums bijis martā no firmas, pēc tam maijā un jūlijā. Pirmais atzinums bijis ar negatīvu slēdzienu, bet otrais un trešais – ar pozitīvu. Trešais atzinums bijis nepieciešams pēc būvvaldes pieprasījuma. Trešo reizi novērtēt objektu lūdza pats uzņēmums.

Uz objektu katrā no reizēm izbraukusi apsūdzētā higiēnas ārste Tatjana Morozova. Vaicāta kā tiek sadalīti saņemtie pieteikumi, lieciniece paskaidroja, ka pēc pieteikumu saņemšanas tie tiek reģistrēti elektroniskā sistēmā un nodaļas vadītāja, proti, šajā gadījumā Saganoviča sadala pieteikumus. Šāda kārtība nav mainīta visu Saganovičas darbu laiku VI. Viņa paskaidroja, ka nodaļas vadītājs zina kā katrs speciālists noslogots, ar ko nodarbojas. Tobrīd viņas pakļautība bija septiņi higiēnas ārsti un katrs no tiem varēja saņemt šo pieteikumu.

Visas trīs reizes pieteikums par šo objektu Jūrmalā nokļuvis pie Morozovas. Viņas priekšniece tiesā skaidroja, ka tā ir ierasta prakse, jo, it īpaši, kad pirmais slēdziens bijis negatīvs, lai otro reizi VI amatpersona zinātu visu situāciju, ko pārbaudīt, kas nebija izdarīts un kas tagad ir izdarīts. "Tā bijis vienmēr. Tagad pēc KNAB gadījuma daudz izdarīts darba uzraudzībai. Tagad uz lielu objektu brauc divi speciālisti," paskaidroja Saganoviča.

Jau ziņots, ka Ģenerālprokuratūra par korupciju lēma sākt kriminālvajāšanu pret uzņēmēju Krūmiņu, viņa meitu Maiju Krieviņu un Veselības inspekcijas (VI) amatpersonu Tatjanu Morozovu, savukārt pret Jūrmalas domes priekšsēdētāju Gati Truksni apsūdzību tika nolemts necelt un viņa kriminālprocess tika nodots atpakaļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) papildu izmeklēšanai.

Pēc tiesas sēdes prokurors Leja žurnālistiem pastāstīja, ka īsumā apsūdzība ir par trīs epizodēm. Pirmajā kukuli, proti, šampānieša pudeli, kuras vērtība ir ne mazāka kā 30 eiro, VI amatpersonai Morozovai piedāvājusi Krūmiņa meita, bet Krūmiņš to atbalstījis. Kukulis bijis domāts par labvēlīgu VI atzinumu saistībā ar objektu Turaidas ielā, Jūrmalā.

Otrajā epizodē figurē apsūdzētais Krūmiņš un Morozova. Krūmiņš Morozovai apsolījis iekārtot viņas dēlu Policijas koledžā, savukārt trešajā epizodē figurē tikai Morozova, kas viltojusi VI atzinumu, norādot, ka objektā ir izbūvēti pandusi. Leja norādīja lietā esošie pierādījumi, kas liecina, ka šis fakts neatbilst patiesībai, proti, objektā pandusi nav bijuši izbūvēti.

Vaicāts par iespējamo sodu, Leja norādīja, ka neviens saprātīgs prokurors šādā lietā neprasītu reālu vai pat nosacītu brīvības atņemšanu. Notiesājoša sprieduma gadījumā sods varētu būt soda nauda vai piespiedu darbs.

Nākamā sēde plānota 5. februārī pulksten 10.