Izskatot apsūdzētās un viņas aizstāvja kasācijas sūdzības, AT Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apsūdzētā bija atzīta par vainīgu neizpaužamu ziņu izpaušanā, atcēla un nosūtīja lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesai.
AT konstatēja, ka kriminālprocess pret Orniņu sākts pēc Krimināllikuma 320. panta 4. daļas un Krimināllikuma 329. panta. Proti, par kukuļņemšanu un neizpaužamu ziņu izpaušanu. Pirmstiesas procesā kriminālprocess sadalīts un krimināllieta tiesai nodota personas apsūdzībā par neizpaužamu ziņu izpaušanu. AT atzina, ka apelācijas instances tiesai jāizvērtē, vai pierādīšanā inkriminētajā apsūdzībā ir izmantojamas ziņas, kas iegūtas operatīvās darbības pasākuma – operatīvās nepublisko sarunu noklausīšanās – laikā.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2018.gada 19. februārī apsūdzēto Orniņu atzina par vainīgu pēc Krimināllikuma 329. panta par to, ka, būdama tiesnese, kas par ziņu neizpaušanu brīdināta un kas saskaņā ar likumu ir atbildīga par ziņu glabāšanu, izpaudusi neizpaužamas ziņas, kas nav valsts noslēpums. Sūdzības par pirmās instances tiesas spriedumu iesniedza apsūdzētā Orniņa un viņas aizstāvis.
Lieta nonāca Rīgas apgabaltiesā, kas 2018. gada 21. maijā nolēma Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018. gada 19. februāra spriedumu atstāt negrozītu.
Jau ziņots, ka 2016. gada vasarā pie Orniņas vērsies "Latvijas Avīzes" (LA) žurnālists Artis Drēziņš, kurš tobrīd strādājis pie raksta par kādu iespējamu krāpnieku, uzņēmēju un vēlējies pie Orniņas noskaidrot, vai šis uzņēmējs iepriekš bijis tiesāts.
Apsūdzība uzskata, ka Orniņa piekļuvusi Tiesu informatīvajai sistēmai un Drēziņam mobilā tālruņa īsziņās nosūtījusi informāciju par uzņēmēja sodāmību. Neoficiāli zināms, ka KNAB par šo faktu uzzināja operatīvā ceļā, proti, noklausoties Orniņas telefonsarunas.
Orniņa vainu noziegumā viņa neatzina un apgalvoja, ka sniegusi publiski pieejamu informāciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
