Sprūds piesaka noraidījumu prokuroram Cinkmanim  (24)

Piektdien, 25. janvārī, lietā notika pirmā tiesas sēde. Uz to bija ieradušies visi 11 apsūdzētie – Māris Sprūds, Aigars Lūsis, Ilze Gulbe, Oskars Ercens, Vjačeslavs Holmins, Diana Mašina, Jorens Raitums, Guntars Slišāns, Mārtiņš Krūms, Timotijs Džozefs Kellijs (Timothy Joseph Kelly) un Ilmārs Krūms.

Nesākot lietu skatīt pēc būtības, brīdī, kad tiesa uzklausīja lūgumus par drošības līdzekļu grozīšanu vai atcelšanu atsevišķiem apsūdzētajiem, Sprūds pieteica noraidījumu prokuroram. Viņš skaidroja, ka jau pirmstiesas procesa laikā ir izteicis noraidījumu Cinkmanim. Apsūdzētais pauda, ka prokurors, uzsākot viņa pratināšanu, nav ļāvis viņam liecināt par visiem zināmajiem faktiem un apstākļiem, bet paziņojis, ka process nedēļas laikā tiks nodots tiesā. Sprūda ieskatā, tas liecina par prokurora vēlmi nodot lietu līdz kādam noteiktam datumam, kas nav līdz galam izmeklēta un nav noskaidrota patiesība.

Sprūdam ir radusies pārliecība, ka ar šo krimināllietu vēlas īstenot savas privātās vēlmes. Sprūdam esot zināms, ka Cinkmanis atzinis, ka Sprūda darbībās attiecībā uz "Peltes īpašumu" maksātnespējas procesu nav noziedzīga nodarījuma, bet šī lieta ir vajadzīga "Trasta komercbankas" likvidācijas krimināllietas fonam.

Tāpat Sprūds tiesai norādīja, ka Cinkmanis vairākkārt lūdzis Maksātnespējas administrācijai (tagad Maksātnespējas kontroles dienests) sagatavot viņam nelabvēlīgus atzinumus. Viņš jau iepriekš noraidījuma laikā lūdzis virsprokuroram nopratināt liecinieci par viņa sniegtajām ziņām, bet virsprokurora pienākumu izpildītāja pieņēmusi lēmumu par atteikšanos pārbaudīt šīs ziņas un noraidīt lūgumu par noraidījumu.

Sprūda lūgtās liecinieces nopratināšana nav notikusi, lai arī viņš lēmumu pārsūdzējis. Prokurors izmantojis "procesuālo triku par lietas nosūtīšanu uz tiesu," sacīja Sprūds, piebilstot, ka kriminālprocess tika pabeigts, lemjot par lietas nodošanu tiesai.

Sprūds pauda pārliecību, ka prokurora Cinkmaņa personīgā interese nesakrīt ar kriminālprocesa mērķi. Pieteikumā par prokurora noraidījumu Sprūds minēja divu liecinieku notariāli apstiprinātas liecības, kurās vienā gadījumā liecinieku kāda persona centusies ietekmēt, bet otrā gadījumā prokurors sniegtās liecības pierakstījis tendenciozi un neprecīzi.

Apsūdzētais Sprūds pauda viedokli, ka šie fakti, kā arī lietas straujā virzīšana uz tiesu, viņaprāt, liecina par to, ka tas bija "pēdējais izmisuma mēģinājums". "Diemžēl par nelaimi nav atļauts veikt ieslodzījumā esošo personu video ierakstīšanu, jo varētu apstiprināt visas man klātienē apcietinājumā sniegtās ziņas," sacīja Sprūds, norādot, ka prokurors viņam esot teicis, ka lietu par "Peltes īpašumiem" jau varētu izbeigt, bet Sprūdam vairāk jāliecina par politiķiem.

Sprūds ir pārliecināts, ka prokuroram Cinkmanim pret viņu ir personīga nepatika. "Es pat teiktu skaudība," sacīja apsūdzētais, norādot, ka Cinkmanis to esot stāstījis kādai citai personai, ar ko kopā lietojis alkoholu.

Noklausījies Sprūda garo pieteikumu un viņa advokātu pausto, prokurors tiesai sacīja, ka viņam ir nepieciešamas vien divas trīs minūtes, lai ar to iepazītos, jo apstākļi nav mainījušies no pirmstiesas procesā pieteiktā lūguma. "Manuprāt, Sprūda pieteiktais ir pieteikts personiskas nepatikas dēļ, nav pamatots, nav konstatēti kriminālprocesa likumā pamatotie nosacījumi par interešu konfliktu," sacīja prokurors, norādot, ka ilgstoši bijis prokurors šajā lietā.

Turklāt viņš pauda, ka lietā ir citu liecinieku sniegtas apjomīgas liecības, kā arī notariāli apstiprinātajās rakstiskajās liecībās jau ir saskatāmas pretrunas. "Kāpēc sniegtas šādas liecības, man nav zināms, bet gan jau to mēs noskaidrosim iztiesāšanas laikā," noteica valsts apsūdzības uzturētājs.

Lēmumu par pieteikto noraidījumu tiesa paziņos 29. janvārī pulksten 9.

Jau ziņots, ka pērn novembrī Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors nosūtīja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai krimināllietu, kurā apsūdzētas kopā 11 personas par izspiešanu organizētā grupā, piesavināšanos un pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu divu uzņēmumu maksātnespējas procesu laikā, nolaidību un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā, ja tas izdarīts organizētā grupā. Savukārt pret divām juridiskajām personām sākti procesi par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu.