Prokurors apgāž Juraša versiju – miljona kukuļa lieta tika pārbaudīta  (155)

Ņemot vērā sabiedrības un mediju pastiprināto interesi par iespējamo kriminālvajāšanas sākšanu pret Saeimas deputātu Jurašu, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Urbāns norāda, ka Jurašs, būdams valsts amatpersona – KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs – 2015. gada 30. septembrī tikās ar divām personām, tajā skaitā ar Jāni Dambīti. Tikšanās laikā viņš ieguvis detalizētu informāciju par viņam piedāvāto kukuli miljona eiro apmērā saistībā ar kriminālprocesu, kas sākts par iespējamu Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska veiktu VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes locekļa Uģa Magoņa kukuļošanu. Jurašam piedāvātais kukulis bijis par to, lai viņš nodrošinātu krimināllietā izmeklējamā nodarījuma pārkvalifikāciju no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko Krimināllikumā paredzēts mazāks sods.

Prokurors skaidro, ka tikšanās laikā iegūto informāciju par viņa kukuļošanu un tajā iesaistītajām personām Jurašs iekļāvis savā 2015. gada 1. oktobra ziņojumā biroja priekšniekam Streļčenokam. Savu ziņojumu Jurašs klasificējis kā valsts noslēpumu.

Jurašs apzināti savā 2015. gada 1. oktobra ziņojumā nenorādīja un neinformēja biroja vadību par tās personas identitāti, kura Jurašam sniedza informāciju par Ossinovska iespējamo nodomu samaksāt viņam miljona eiro kukuli, pauž Urbāns, papildinot, ka šādas informācijas noklusēšana ievērojami apgrūtināja iespējamās kukuļošanas pārbaudes iespējas.

Informāciju par viņa iespējamu kukuļošanu tā saucamajā "Latvijas dzelzceļa" lietā Jurašs ieguvis arī no cita valsts noslēpumu saturoša ziņojuma, kas tika datēts ar 2015. gada 2. decembri, papildina prokurors.

Tāpat viņš norāda, ka nu jau politiķa publiski paustā informācija, ka birojā netika pārbaudīta 2015. gada 1. oktobra ziņojumā norādītā informācija, neatbilst kriminālprocesā konstatētajiem faktiem. Proti, 2015. gada beigās un 2016. gada sākumā Jurašs personīgi un citi viņa vadītās biroja Operatīvo izstrāžu nodaļas darbinieki iesaistījušies šajā ziņojumā ietvertās informācijas pārbaudē. Turklāt Jurašs bijis pilnībā informēts par šīs pārbaudes gaitu un rezultātiem.

2015. gada 1. oktobra ziņojuma un 2015. gada 2. decembra ziņojuma saturs tika iekļauts KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas galvenā speciālista 2016. gada 15. aprīļa ziņojumā par operatīvās izstrādes lietas ierosināšanu. Uz minēto ziņojumu pamata ar 2016. gada 15. aprīļa lēmumu tika sākta operatīvās izstrādes lieta Nr. 10616 ar mērķi pārbaudīt konkrētas personas saistību ar koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem pēc Krimināllikuma 24. nodaļas un noziedzīgiem nodarījumiem pret jurisdikciju pēc Krimināllikuma 23. nodaļas.

2015. gada 15. aprīļa ziņojums un lēmums par operatīvās izstrādes lietas ierosināšanu tika klasificēti kā valsts noslēpums. Pildot savus darba pienākumus, Jurašs bija pilnībā informēts par operatīvās izstrādes lietas gaitu un rezultātiem, norāda prokurors. Viņš arī pauž, ka 2016. gada jūlijā Jurašs žurnāla "Ir" žurnālistei izpaudis valsts noslēpumu saturošu informāciju par viņam piedāvātā kukuļa piedāvāšanas laiku, apmēru, kriminālprocesu, kurā kukulis piedāvāts un kukuļa piedāvājuma nosacījumiem. Šī informācija tika publicēta žurnālā "Ir".

Papildu tam prokurors norāda, ka Jurašs valsts noslēpumu saturošu informāciju izpaudis laikā, kad operatīvās izstrādes lietā joprojām tika turpinātas operatīvās darbības.

Prokurora ieskatā ar savām darbībām, apzināti izpaužot valsts noslēpumu saturošu informāciju, Jurašs publiski darīja zināmu, ka KNAB rīcībā ir informācija par Juraša kukuļošanu 2015. gada 30. septembrī un tajā iesaistītajām personām. Tādējādi būtiski apgrūtināta operatīvās darbības procesa mērķa sasniegšana operatīvās izstrādes lietā, precīzāk, noteiktās personas iespējamās noziedzīgās darbības un šīs personas līdzdalībnieku noskaidrošana, kā arī iespējas pārbaudīt konkrētas personas saistību ar citām noziedzīgām darbībām. Urbāns norāda, ka Juraša izpaustā informācija bija pamats operatīvās izstrādes lietas izbeigšanai.

Runājot par Juraša aizstāvja, zvērināta advokāta Aleksandra Berezina pausto viedokli, ka prokuratūra nav ievērojusi Kriminālprocesa likumā noteikto desmit dienu termiņu, kādā prokuroram ir jāuzsāk kriminālvajāšana, saņemot krimināllietu no izmeklēšanas iestādes, prokurors norāda, ka tas ir kļūdains. Urbāns skaidro, ka tas neatbilst Kriminālprocesa likuma normām un vispārpieņemtai Kriminālprocesa likuma normu interpretācijai.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 120. panta 6. daļu, lai varētu saukt pie kriminālatbildības personu, kurai ir kriminālprocesuālā imunitāte, prokurors iesniedz kompetentajai institūcijai ierosinājumu piekrišanas saņemšanai. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 404. pantu prokurors, saskatot pamatu saukt pie kriminālatbildības personu, kurai ar likumu noteikta kriminālprocesuālā imunitāte, vēršas kompetentajā institūcijā ar ierosinājumu atļaut šīs personas kriminālvajāšanu.

No minētajām likuma normām izriet prokurora pienākums pirms kriminālvajāšanas uzsākšanas vērsties kompetentajā iestādē piekrišanas saņemšanai. Tikai pēc kompetentās iestādes lēmuma prokurors var lemt par kriminālvajāšanas sākšanu.

Kriminālprocesa likuma 120. panta 6. daļā un Kriminālprocesa likuma 404. pantā paredzēta īpaša kārtība kriminālvajāšanas sākšanai pret personām, kas bauda kriminālprocesuālo imunitāti. Līdz ar to Kriminālprocesa likuma 403. panta 2. daļā noteiktais desmit dienu termiņš uz to nav attiecināms.

Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Jau ziņots, ka ceturtdien, 24. janvārī, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ceturtdien vēl nepieņēma lēmumu par deputāta Jura Juraša izdošanu kriminālvajāšanai. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) žurnālistiem pēc sēdes pastāstīja, ka komisija lēma turpināt sēdi otrdien, 29. janvārī. Tas saistīts ar to, ka ir daudz izvērstu jautājumu, kuriem seko tikpat izvērstas atbildes.

Ģenerālprokuratūra nosūtījusi Saeimai dokumentus, lūdzot kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu kriminālvajāšanai izdot deputātu Jurašu.

Jau ziņots, ka Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests (VDD)) iepriekš rosināja uzrādīt apsūdzību, bet prokurors nolēma izbeigt kriminālprocesu par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu pret bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieku Juri Jurašu (JKP). ĢenerālprokuratūrasSevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Aivis Zalužinskis bija secinājis, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.Savukārt Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors kā nepamatotu atcēla lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu un lēma nodot krimināllietu atpakaļ VDD izmeklēšanas turpināšanai.

Jurašs publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi.

Jurašs tolaik vēl Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informēja par to, ka viņu mēģināts piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus - žurnālu "Ir" un Latvijas televīziju. Atbilstoši kārtībai Jurašs, tolaik ieņemot Operatīvo izstrāžu daļas vadītāja amatu, pats nevarēja sākt kriminālprocesu, bet lietas ierosināšana bija jāorganizē Streļčenokam.

Streļčenoks iepriekš paziņoja, ka Juraša paziņojumi par nereaģēšanu uz kukuļdošanas gadījumiem ir "kārtējā trauksmes celšanas imitēšana".

Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja VDD, kas komentārus par šo lietu iepriekš nesniedza. Jurašs uzskata, ka žurnālistiem valsts noslēpumu saturošu informāciju nav izpaudis.