Juraša bijušais vietnieks KNAB aizstāv viņu lietā par valsts noslēpuma izpaušanu  (211)

Lai arī Lode nosūtījis epastu Ģenerālprokuratūrai un KNAB, viņš pavēstīja, ka, nepieļaujot iespējamību, ka ar oficiālu iesniegumu rakstīšanu varētu panākt prokurora Māra Urbāna savlaicīgu reakciju uz informāciju, kas varētu palīdzēt noskaidrot patiesību un sekmēt taisnīgu "krimināltiesisko attiecību noregulējumu" pret Jurašu ierosinātajā kriminālprocesā.

Publiski prokuratūru un KNAB viņš informējis par faktu, ka Juraša potenciālā apsūdzība smaga nozieguma izdarīšanā ir balstīta nepamatotā secinājumā par operatīvās izstrādes lietas izbeigšanu.

"Operatīvais darbinieks lēmumu par lietas izbeigšanu pamato ar faktu, ka Jurašs ir publiskojis informāciju par viņam piedāvāto kukuli. Šāds secinājums lietas izbeigšanas pamatojumā ietverts neraugoties uz to, ka konkrētajā lietā netika veikta informācijas par kukuļa piedāvājumu pārbaude," norāda Lode.

Lode arī apgalvoja, ka šāds operatīvās izstrādes lietas izbeigšanas pamatojums ir pretrunā lietas faktiskajiem apstākļiem un to, ka šāds operatīvā darbinieka secinājums tiek izmantots nozieguma pierādīšanā, procesa virzītājam 2017. gada decembrī tika pieteikts lūgums nopratināt šo darbinieku, taču līdz šim tas nav izdarīts.

"Aicinu prokuroru Urbānu pievērst īpašu uzmanību iepriekš jau vienreiz izbeigtā kriminālprocesa sākšanas pamatojumam, lai vēlāk nav pārsteigums, ka Saeimas deputātam ir celta apsūdzība smaga nozieguma izdarīšanā kriminālprocesā, kas sākts uz lietā neesošu ziņu pamata," norāda bijušais Juraša vietnieks.

Lode atgādina, ka Ģenerālprokuratūrā pret Jurašu izbeigtais kriminālprocess tika atjaunots pēc tam, kad Jurašs bija iesniedzis KNAB priekšniekam iesniegumu ar lūgumu, izvērtēt apstākļus, kas varētu būt sekmējuši nelikumīgu kriminālprocesa sākšanu. Tāpat kriminālprocesa atjaunošana notika laikā, kad Juraša pārstāvētā Jaunā konservatīvā partija asi kritizēja ģenerālprokuroru un aicināja viņu atkāpties no amata. Pagājušā gada septembrī KNAB priekšnieks Jēkabs Straume informējis Jurašu, ka amatpersonu atbildību saistībā ar iespējamo nelikumīgo kriminālprocesa uzsākšanu nevērtēs, jo prokurora lēmums par lietas izbeigšanu ir atcelts.

Jau vēstīts, ka Ģenerālprokuratūra nosūtījusi uz Saeimu dokumentus, lūdzot izdot Jurašu kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu kriminālvajāšanai.

Jurašs 2016. gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā LDz vadītāja Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.

Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Streļčenoka vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.

Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja toreiz Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests), kas jau iepriekš lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību, taču prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors kā nepamatotu atcēla Zalužinska 2017. gada 15. jūnija lēmumu.

Lieta tika nodota atpakaļ Drošības policijai un virsprokurors bija norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt.

Tāpat vēstīts, ka KNAB bija izbeidzis kriminālprocesu par, pēc Juraša stāstītā, miljons eiro liela kukuļa piedāvāšanu viņam kā KNAB Operatīvo izstrāžu daļas vadītājam. Lēmums par lietas izbeigšanu noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ pieņemts pērn 11. septembrī.