Sprūda pieteikto noraidījumu prokuroram 'Trasta komercbankas' lietā neapmierina  (17)

Tiesa lēmumu pamatoja ar to, ka ar vienu un to pašu pamatojumu noraidījumu nevar pieteikt atkārtoti. Otrdien paziņotais lēmums nav pārsūdzams.

Kā ziņots, Sprūds ir viens no kopā 11 apsūdzētajiem šajā apvienotajā krimināllietā.

Bez Sprūda uz apsūdzēto sola sēdušies arī Aigars Lūsis, Ilze Gulbe, Oskars Ercens, Vjačeslavs Holmins, Diana Mašina, Jorens Raitums, Guntars Slišāns, Mārtiņš Krūms, Timotijs Džozefs Kellijs (Timothy Joseph Kelly) un Ilmārs Krūms.

Otrdien uz tiesas sēdi nebija ieradies apsūdzētais Kellijs un cietušo pārstāvji. Prokurore Zane Pavāre norādīja, ka bez apsūdzētā nevar skatīt lietu, un iztiesāšana jāatliek. Tāpat prokurore uzskatīja, ka tiesai jāvērtē, vai nav piemērojama piespiedu nauda, jo neierašanos attaisnojošu iemeslu šajā gadījumā neesot.

Tam iebilda Kellija advokāts Saulvedis Vārpiņš, kurš lūdza noklausīties audioierakstu, lai saprastu, vai Kellijs varēja pārprast nepieciešamību piedalīties šodienas tiesas sēdē. Advokāts norādīja, ka no iepriekšējās tiesas sēdes varēja saprast, ka tiks paziņots tikai lēmums.

Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs tiesā pauda, ka attiecībā uz cietušo ierašanos – viņiem ir tiesības ierasties vai neierasties. Savukārt, tā kā Kellijs nav ieradies, tad pēc būtības skatīt lietu nevar, bet lēmumu paziņot ir iespējams, apsūdzētajam klāt neesot.

Advokāte Sandra Sleja pievienojās Rozenberga viedoklim. Runājot par piespiedu naudas piemērošanu, Sleja norādīja, ka jāņem vērā, ka Kellijs ir ārvalstnieks un Latvijas likumdošana viņam nav stiprā puse.

Arī advokāts Oskars Rode pauda, ka diez vai vainot var tikai Kelliju, jo no tiesas puses iepriekšējā sēdē bija iniciatīva, ka lēmuma paziņošanā visi var nebūt klāt. Toreiz pret šādu kārtību gan iebilda valsts apsūdzības uzturētājs. Rode pauda viedokli, ka lēmumu klātesošie var noklausīties. Apsūdzēto advokāti pievienojās Rozenberga un Slejas viedoklim.

Tiesa pirms lēmuma paziņošanas, norādīja, ka uz to bija jāierodas visiem, jo var rasties situācija, ka pēc šī noraidījuma var sekot nākamais. Tiesa pauda cerību, ka tas ir pārpratums vai Latvijas likumu normu neizpratne. Tiesa norādīja, ka pirmajā reizē represiju pret Kelliju nebūs.

Jau ziņots, ka pirmajā tiesas sēdē šajā krimināllietā Sprūds pieteica noraidījumu prokuroram.

Apsūdzētais pauda, ka prokurors pirmstiesas izmeklēšanas procesā, uzsākot viņa pratināšanu, nav ļāvis liecināt par visiem zināmajiem faktiem un apstākļiem, bet paziņojis, ka process nedēļas laikā tiks nodots tiesā. Sprūda ieskatā tas liecina par prokurora vēlmi nodot lietu līdz kādam noteiktam datumam, kas nav līdz galam izmeklēta un nav noskaidrota patiesība.

Sprūds toreiz tiesā skaidroja, ka viņam radusies pārliecība – ar šo krimināllietu prokurors vēlas īstenot savas privātās vēlmes. Sprūdam esot zināms, ka Cinkmanis atzinis, ka Sprūda darbībās attiecībā uz "Peltes īpašumu" maksātnespējas procesu nav noziedzīga nodarījuma, bet šī lieta ir vajadzīga "Trasta komercbankas" likvidācijas krimināllietas fonam.

Tāpat Sprūds tiesai norādīja, ka Cinkmanis vairākkārt lūdzis Maksātnespējas administrāciju (tagad Maksātnespējas kontroles dienests) sagatavot viņam nelabvēlīgus atzinumus. Viņš jau iepriekš noraidījuma laikā esot lūdzis virsprokuroru nopratināt liecinieci par viņa sniegtajām ziņām, bet virsprokurora pienākumu izpildītāja atteikusies pārbaudīt šīs ziņas un noraidījusi pieteikto lūgumu par noraidījumu.

Sprūda lūgums par liecinieces nopratināšanu noraidīts, lai arī viņš lēmumu pārsūdzējis. Prokurors esot izmantojis "procesuālo triku par lietas nosūtīšanu uz tiesu," sacīja Sprūds, piebilstot, ka kriminālprocess tika pabeigts, lemjot par lietas nodošanu tiesai.

Sprūds pauda pārliecību, ka prokurora Cinkmaņa personīgā interese nesakrīt ar kriminālprocesa mērķi.

Pieteikumā par prokurora noraidījumu Sprūds minēja divu liecinieku notariāli apstiprinātas liecības, kurās vienā gadījumā liecinieku kāda persona centusies ietekmēt, bet otrā gadījumā prokurors sniegtās liecības pierakstījis tendenciozi un neprecīzi.

"Manuprāt, Sprūda pieteiktais ir pieteikts personiskas nepatikas dēļ, nav pamatots, nav konstatēti kriminālprocesa likumā pamatotie nosacījumi par interešu konfliktu," atbildot uz pieteicēja pausto, sacīja prokurors.

Turklāt viņš norādīja, ka lietā ir citu liecinieku sniegtas apjomīgas liecības, kā arī notariāli apstiprinātajās rakstiskajās liecībās jau ir saskatāmas pretrunas. "Kāpēc sniegtas šādas liecības, man nav zināms, bet gan jau to mēs noskaidrosim iztiesāšanas laikā," teica valsts apsūdzības uzturētājs.