f64_080919_KNAB_atvertas_durvis_023
Foto: F64

Tā dēvētajā "Rīgas satiksmes" iepirkumu kriminālprocesā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētājs ir informēts par drošības naudas iemaksātāju un pārbauda naudas legālo izcelsmi, ja nepieciešams, piesaistot arī kompetentas institūcijas, portālu "Delfi" informēja birojā.

KNAB skaidro, ka, pildot Kriminālprocesa likumā noteikto pienākumu pēc diviem mēnešiem atkārtoti izvērtēt apcietinājuma pamatotību, izmeklēšanas tiesneši laikā no 4. februāra līdz 14. februārim atkārtoti izskatīja jautājumu par nepieciešamajiem drošības līdzekļiem četrām saistībā ar Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" iepirkumiem apcietinātajām personām.

Trijos gadījumos pieņemts lēmums mainīt drošības līdzekli no apcietinājuma uz drošības naudu attiecīgi 70 000 eiro, 100 000 eiro un 200 000 eiro apmērā.

Atbilstoši Kriminālprocesa likumā noteiktajam, personai, kas iemaksā drošības naudu, jāiesniedz izmeklēšanas tiesnesim samaksu apliecinoši dokumenti, kā arī rakstveida paziņojums par iemaksātās naudas izcelsmi. Šis dokuments satur informāciju par personām, kuras piešķīrušas līdzekļus drošības naudas iemaksai.

KNAB uzsver, ka šīs normas mērķis ir novērst gadījumus, kad drošības naudā tiek iemaksāti aizdomās turētā, viņu draugu vai tuvinieku rīcībā esoši noziedzīgi iegūti līdzekļi.

Izmeklētājs ir informēts par naudas iemaksātāju un pārbauda naudas legālo izcelsmi, ja nepieciešams, piesaistot arī kompetentas institūcijas, papildina KNAB.

Birojs lūdzis izmeklēšanas tiesnesim visām četrām personām pagarināt apcietinājuma termiņu, argumentējot ar konkrētiem faktiem, kurus šobrīd izmeklēšanās interesēs gan nevarot izpaust.

Tāpat KNAB norāda, ka, vērtējot drošības līdzekļa – apcietinājuma – piemērošanu, izmeklēšanas tiesnesis nevērtē pierādījumus vai personas iespējamo vainu. Vērtēti tiek apstākļi, kas var būt par pamatu apcietinājuma piemērošanai. Piemēram, vai, aizstājot drošības līdzekli apcietinājumu ar citu – ar brīvības atņemšanu nesaistītu – drošības līdzekli, persona netraucēs izmeklēšanai, izvairoties vai traucējot citā veidā.

Pieņemot lēmumus attiecībā uz "Rīgas satiksmes" krimināllietā aizdomās turētajām personām, izmeklēšanas tiesneši vērtēja izmeklētāja ierosinājumu, uzklausīja apcietinātā un viņa aizstāvju viedokli. Līdztekus izmeklēšanas tiesnesim ir pienākums vērtēt konkrēto gadījumu saistībā ar cilvēktiesību normām, kas noteic, ka personai piemērojams tāds drošības līdzeklis, kas pēc iespējas mazāk aizskar personas pamattiesības un ir samērīgs, skaidro tiesībsargājošā iestāde.

Apcietinājums nozīmē personas brīvības atņemšanu un ir bargākais drošības līdzeklis. Apcietinājums ar izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmumu var tikt piemērots aizdomās turētajam vai apsūdzētajam, ja apcietināšanai ir pamats, pauž birojs. Kriminālprocesa likuma 272. pantā noteikta kārtība, kādos gadījumos izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa personai var piemērot drošības līdzekli apcietinājumu.

Piemēram, kriminālprocesā iegūtās konkrētās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru likums paredz brīvības atņemšanas sodu, un cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas kriminālprocesa, tiesas vai sprieduma izpildīšanas. Tāpat par pamatu var būt, piemēram, fakts, ka personai nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā, persona ir noziedzīgas organizētas grupas dalībnieks un vairāki citi apstākļi.

Jau ziņots, ka KNAB pagājušā gada novembrī sāka kriminālprocesu saistībā ar "Rīgas satiksmes" veiktajiem iepirkumiem. KNAB veica procesuālās darbības, tostarp vairāk nekā 30 kratīšanas. Kriminālprocesā aizturētas kopumā astoņas personas – sešas Latvijā, bet divas Polijā.

Aizturētās personas ir nu jau bijušais Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības "Rīgas satiksme" valdes priekšsēdētāj Leons Bemhens, uzņēmējs Māris Martinsons, "Rīgas satiksmes" Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins, Čehijas uzņēmuma "Škoda Transportation" komercdirektors Vladislavs Kozaks, SIA "Alkom-Trans" valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Krjačeks, uzņēmuma "Tram Servis Riga" valdes locekle Elīna Kokina un viņas biznesa partneris Edgars Teterovskis.

Ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis sākotnēji piemērots vien Kokinai, pārējiem tika piemērots apcietinājums. Vēlāk atsevišķām personām drošības līdzekļi mainīti.No apcietinājuma atbrīvots Krjačeks, kā arī pret 100 000 eiro drošības naudu no apcietinājuma atbrīvots Volkinšteins. Savukārt 70 000 eiro drošības nauda piemērota Teterovskim un 200 000 eiro drošības nauda - Bemhenam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!