Rimšēvics saņēmis atļauju izbraukt no valsts, lai dotos uz ECB  (59)

Vaicāta, vai šī valsts amatpersona ir vērsusies pie procesa virzītāja ar lūgumu viņam atļaut izbraukt no valsts saistībā ar gaidāmo ECB padomes sēdi, Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Laura Majevska portālam "Delfi" norādīja, ka procesa virzītājs apstiprina, ka šāds lūgums saistībā ar savu darba pienākumu pildīšanu tika saņemts un dota atļauja izbraukt no valsts.

Jau ziņots, ka Rimšēvičs pēc gandrīz gada prombūtnes trešdien, 27. februārī, dienu pēc Eiropas Savienības (ES) Tiesas viņa labvēlīgā sprieduma ieradies darbā centrālajā bankā.

Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns iepriekš arī norādījis, ka no jauna prasīt Rimševičam izsniegt pielaidi valsts noslēpumam nav plānots, kā arī tā nav nepieciešama darbam ECB Padomē. Ja darba laikā radīsies jautājumi, kas saistīti ar valsts noslēpumu, ar tiem strādās Latvijas Bankas prezidenta vietniece, teica Silakalns.

ECB Padomes sēde plānota 6. un 7.martā, un Silakalns iepriekš arī apstiprināja, ka "Latvijas Bankas prezidents plāno doties uz šo sēdi un lūgs procesa virzītāja atļauju doties ārvalstu darba braucienā".

"Delfi" jau ziņoja, ka Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir atcēlusi lēmumu par ierobežojumiem attiecībā uz amata pienākumu pildīšanu, kas nozīmē, ka Latvijas Bankas prezidents Rimšēvičs darbā var atgriezties "kaut vai šodien", otrdien žurnālistiem sacīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Valsts amatpersonas tā reaģēja uz situāciju, kas radusies saistībā ar otrdienas EST spriedumu atcelt lēmumu par Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča atstādināšanu no amata.

ES Tiesa konstatēja, ka Latvija nav pierādījusi, ka Rimšēviča atbrīvošana no amata ir balstīta uz tādu pietiekamu elementu esamību, kuri liecinātu, ka viņš ir izdarījis smagu pārkāpumu. Līdz ar to ES Tiesa atceļ apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to Rimšēvičam ir aizliegts pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus.

Savukārt Latvijas puse šo neveiksmi tiesā lielā mērā skaidroja ar pieredzes trūkumu.

"Delfi jau ziņoja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2018. gada 18. jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu.

Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam – par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.

Rimšēvičs iepriekš preses konferencē apgalvoja, ka nav vainīgs un tāpēc pats neatkāpsies no Latvijas Bankas prezidenta amata. Viņam inkriminētos noziegumus Rimšēvičs uzskata par atsevišķu baņķieru interesēs veiktu nomelnošanu.

Lietu uzraugošā prokurore Jirgena iepriekš pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu AS "Trasta komercbanka" (TKB) akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.