eiro
Foto: DELFI

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija vērsusies Valsts policijā saistībā ar Valsts kontroles (VK) revīzijā secināto par Rīgas domes nelietderīgi izlietotiem vairāk nekā 5 miljoniem eiro un 9 miljonu eiro neizsekojamu izlietojumu "Rīgas satiksmē", un valsts policija šajos gadījumos saskatījusi iespējamas noziedzīga nodarījuma pazīmes un komisijas iesniegumu pēc piederības nosūtījusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).

Jau ziņots, ka mērķtiecīgas rīcības trūkums un vājā sasaiste starp projektu plānošanu, plānu realizāciju un uzraudzību izraisījusi nelietderīgu Rīgas iedzīvotāju nodokļu naudas izlietojumu vairāk nekā 5,3 miljonu eiro apmērā laika posmā no 2014. līdz 2017. gadam, secinājusi VK. Šajā laika posmā no kopumā 52 projektiem 31 netika realizēts. Šiem projektiem iztērēto naudu Rīgas dome norakstīja zaudējumos. Savukārt vairāk nekā deviņu miljonu eiro izlietojums, kas bija jāizmanto autostāvvietu attīstībai, pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" grāmatvedībā nav izsekojams. VK norāda, ka šie līdzekļi, iespējams, nonākuši uzņēmuma kopējā budžetā, nevis novirzīti autostāvvietu attīstībai.

Komisija informējusi, ka tā vērsusies Valsts policijā ar iesniegumu par "Rīgas satiksmes" naudas izlietojuma caurskatāmību saistībā ar VK secināto, lūdzot skaidrot, kur palikuši jau minētie 9 miljoni un vērtēt vairāk nekā 5 miljonu eiro norakstīšanu zaudējumos. Valsts policijas pārstāvis komisiju informēja, ka ir saņēmis komisijas iesniegumu par konstatētajiem pārkāpumiem. Iesniegums sākotnēji nokļuvis pie Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes, kas konstatējusi, ka ir saskatāmas pazīmes iespējamas noziedzīga nodarījuma pazīmes, kas piekritīgas izmeklēšanai KNAB. Līdz ar to 21. martā iesniegums pārsūtīts KNAB.

Komisijas sēdes izskatāmais jautājums bija par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) veiktās audita analīzes rezultātiem Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas satiksme". Uz sēdi bija aicināts arī Rīgas domes vadītājs Nils Ušakovs (S), taču viņš uz sēdi ieradies nebija. Komisijas vadītājs Kaspars Ģirģens (KPV LV) klātesošos arī informēja, ka komisijai tā arī nav bijusi iespēja izlasīt auditorkompānijas "Ernest&Young" ziņojumu par "Rīgas satiksmi".

Komisijas vadītājs skaidroja, ka komisijas vārdā nosūtīta vēstule "Rīgas satiksmei" ar lūgumu izsniegt auditoru ziņojuma kopiju. Atbildes vēstuli komisija tā arī nav saņēmusi. Pēc tam komisija vērsusies ar vēstuli pie pašvaldības uzņēmuma kapitāldaļu turētāja Ušakova, bet arī no viņa atbilde nav saņemta. Taču kļuvis skaidrs, ka RD vērsusies pie "Rīgas satiksmes" un saprotams, ka Rīgas domes priekšsēdētājs 12. martā uzdevis pašvaldības kapitālsabiedrībai nodrošināt komisijai vēstulē ietvertā uzdevuma izpildi, proti, iesniegt auditoru ziņojumu. Savukārt "Rīgas satiksme" atbildējusi, ka tā nav tiesīga izsniegt informāciju komisijai – auditoru ziņojums ir paredzēts kapitālsabiedrībai un tās īpašniekiem operatīvo lēmumu pieņemšanai.

VARAM Pašvaldību departamenta direktors Aivars Mičulis komisiju informēja, ka audita ziņojums nav arī ministrijas rīcībā. "Kolēģiem bija iespēja iepazīties ar ziņojumiem uz vietas klātienē, kolēģi parakstījās par redzēto datu neizpaušanu," skaidroja VARAM pārstāvis, norādot, ka līdz ar to arī VARAM nevar sniegt informāciju par auditoru konstatēto. Tā vietā VARAM pārstāvis piedāvāja sniegt komisijai informāciju par ministrijas veikto darbu šogad, uzsverot, ka šogad notikusi ļoti intensīva sarakste ar Rīgas domi, tostarp par "Rīgas satiksmes" jautājumiem. Ministrija pieprasījusi ļoti lielu informācijas apjomu, kopumā aptuveni 6000 lapaspušu. Pēc tam ministrija analizējusi saņemot informāciju un nonākusi pie secinājumiem par dažādiem iespējamiem pārkāpumiem Rīgas domes darbībā.

Ar VARAM atbildi mierā nebija Saeimas deputāte Juta Strīķe (JKP) paužot, ka Saeima pieņēmusi grozījumus Komercnoslēpuma likumā, kuros skaidri noteikts, ka komercnoslēpums nevar būt par valsts un pašvaldības mantu. Mičulis norādīja, ka ministrija šo uzskata par vienu no Ušakova pārkāpumiem. Uz ko Strīķe norādīja, ka, ja tas ir pārkāpums, tad ministrijai ir jāreaģē un noslepenošana jāatceļ. "Kā to var izdarīt? Jūs domājiet, ka ministram ir tiesības atcelt citas amatpersonas lēmum? Ministram šādu tiesību nav," paskaidroja Mičulis.

Viņš uzsvēra, ka VARAM paļaujas uz KNAB, kura rīcībā ir auditoru ziņojums "Ja tajā ir informācija par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, tad tā tiks pienācīgi izmeklēta," pauda VARAM pārstāvis.

VARAM informēja, ka Ušakovam ir lūgti paskaidrojumi un, tos saņemot un izanalizējot, ministrija lems par turpmāko rīcību. Līdz šim brīdim no Rīgas mēra gan paskaidrojumi vēl nav saņemti.

"Rīgas satiksmes" pagaidu valdes priekšsēdētājs Ernests Saulītis, kuru Ušakovs amatā iecēla pēc tam, kad no amata atkāpās pašvaldības kapitālsabiedrības nu jau bijušais pagaidu vadītājs Anrijs Matīss, uzsvēra: "Nevajadzētu maldināt sabiedrību, Ne Rīgas dome, ne "Rīgas satiksme" nav noteikusi ierobežotas pieejamības statusu, tas ir auditorkompānijas "Ernest&Young" lēmums. Viņa uzskatīja, ka ir jābūt pieejamai VARAM, bet, izvērtējot komisijas pieprasījumu, secināts, ka nav atbilstoša pamata šo informāciju nodot Saeimas komisijai," paskaidroja "Rīgas satiksmes" šībrīža vadītājs.

Vaicāts par "Rīgas satiksmes" finansiālo situāciju, Saulītis attrauca, ka vēl vakar uzņēmuma kontā bijuši kādi 5 miljoni eiro. Tāpat "Rīgas satiksmes" pagaidu valdes loceklis Jānis Meirāns, runājot par uzņēmuma nākotni, pauda, ka ar Rīgas domes papildu piešķirto finansējumu uzņēmums neredz maksātnespējas draudus. Naudas plūsma ne vienmēr esot pozitīva, bet noteikti pietiekama. "Runājot par bankrotu, skaļa frāze, bet seguma īsti nav," atzina Meirāns.

Atbildot uz jautājumu par komercnoslēpumu un pašvaldības mantu, Saulītis bija kritisks, norādot, ka "kapitālsabiedrības manta ir kapitālsabiedrības mana un tai nav saistība ar pašvaldību". Attiecībā uz VK revīzijā par Rīgas transporta infrastruktūras attīstību secināto, tostarp par jau minētajiem 9 miljoniem eiro, Saulītis norādīja, ka VK pārmetums ir par to, ka notiek šķērssubsīdijas, jo stāvvietām paredzētā nauda izmantota arī transporta pakalpojumiem.

Noslēgumā Saeimas komisija uzdeva VARAM nedēļas laikā sagatavot ziņojumu par to, cik tiesisks bijis "Rīgas satiksmes" atteikums komisijas deputātiem iepazīties ar pašvaldības uzņēmuma audita ziņojumu.

Jau ziņots, ka "Rīgas satiksmes" audita ziņojums nonācis arī pie KNAB. Jau iepriekš biroja priekšnieks Jēkabs Straume skaidrojis, ka "Rīgas satiksmes" iepirkumu krimināllietas ietvaros birojs ir ieguvis savā rīcībā audita ziņojumus. Toreiz viņš atzina, ka tie ir pietiekoši apjomīgi, un izmeklētāji iepazīstas ar to saturu, analizē tos un izdara secinājumu, vai ir saskatāma nepieciešamība sākt jaunus kriminālprocesus, kādu personu atbildība vai iespējama noziedzīga nodarījuma, kas nav biroja kompetencē, pazīmes.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!