Ģirģens uzdevis Ķuzim veikt pārbaudes par Rīgas domes uzņēmumiem  (96)

Ģirģens Ķuzim uzdevis sniegt skaidrojumu, vai un kā policija reaģē uz medijos izskanējušo informāciju par valsts interešu aizskārumu, tai skaitā Rīgas pašvaldības uzņēmumā "Rīgas Satiksme" un citos Rīgas domes pakļautībā esošajos uzņēmumos.

"Dažādu pētniecisko mediju veidotās ziņas par faktiem satur noziedzīgu nodarījumu pazīmes pēc Krimināllikuma 18. nodaļas noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu, 19. nodaļas noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā, kas atbilst Valsts policijas kompetencei, un pakļaujamas pārbaudei ar kriminālprocesa metodēm un līdzekļiem," liecina ministra izplatītais paziņojums.

"Vēlos uzsvērt, ka, manuprāt, nav nepieciešams gaidīt īpašu iesniegumu, lai Valsts policija varētu uzsākt pārbaudi par valsts interešu aizskārumu," paudis ministrs. Tāpat paziņojumā teikts, ka Kriminālprocesa likuma 6. pants paredz, ka amatpersonai, kura pilnvarota veikt kriminālprocesu, ikvienā gadījumā, kad kļuvis zināms kriminālprocesa uzsākšanas iemesls un pamats, ir pienākums savas kompetences ietvaros uzsākt kriminālprocesu un novest to līdz Krimināllikumā paredzētajam krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam.

Jau ziņots, ka Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija, ko vada ministra Sanda Ģirģena brālis Kaspars Ģirģens (KPV LV), bija vērsusies Valsts policijā saistībā ar Valsts kontroles (VK) revīzijā secināto par Rīgas domes nelietderīgi izlietotiem vairāk nekā 5 miljoniem eiro un 9 miljonu eiro neizsekojamu izlietojumu "Rīgas satiksmē". Valsts policija šajos gadījumos saskatījusi iespējamas noziedzīga nodarījuma pazīmes un komisijas iesniegumu pēc piederības nosūtījusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).

Tāpat jau ziņots, ka KNAB izmeklē arī kriminālprocesu saistībā ar trim "Rīgas satiksmes" veiktajiem iepirkumiem - par 2016. gada zemās grīdas tramvaju iepirkumu, kura kopējā summa bija 62 597 477 eiro, 2013. gada iepirkumu par trolejbusu piegādi, kura kopējā summa bija 131 646 135 eiro, kā arī 2013. gadā veikto iepirkumu par autobusu piegādi, kura kopējā summa bija 75 808 297 eiro.

Kriminālprocesā aizturēti tika ilggadējais partijas "Gods kalpot Rīgai" biedrs, uzņēmējs Aleksandrs Krjačeks, "Rīgas satiksmes" Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins, bijušais "Rīgas satiksmes" valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens, Čehijas uzņēmuma "Škoda Transportation" amatpersona Vladislavs Kozaks, uzņēmējs Māris Martinsons un uzņēmējs Edgars Teterovskis, kā arī Elīna Kokina.

KNAB arī sācis kriminālprocesu par valsts un privāto akcionāru kopuzņēmuma SIA "Rīgas karte" amatpersonas izdarītiem, iespējams, noziedzīgiem nodarījumiem, proti, kukuļdošanu un starpniecību kukuļošanā. Krimināllietas materiāli satur ziņas par kukuļa nodošanu starpniekam tālākai nodošanai amatpersonām, lai tās, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu darbības kukuļa devēja interesēs.

Šajā kriminālprocesā KNAB Rīgas lidostā aizturēja Brandavu, kurš vēl tobrīd bija gan "Rīgas kartes" valdes loceklis, gan pašvaldības kapitālsabiedrības "Rīgas satiksme" Elektronisko norēķinu projektu daļas vadītājs . Pēc aizturēšanas KNAB lēma Brandavam piemērot drošības līdzekļus: drošības naudu 200 000 eiro apmērā, aizliegumu tuvoties noteiktām personām un aizliegumu izbraukt no valsts. Pēc drošības naudas iemaksāšanas Brandavs tika atbrīvots.