VDD portālu "Delfi" informēja, ka dienests nolēmis rosināt sākt kriminālvajāšanu pret Latvijas pilsoni pēc Krimināllikuma 85. panta 2. daļas par valsts noslēpuma nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību.
Tāpat procesa virzītājs rosinājis sākt kriminālvajāšanu pret minēto personu pēc 166. panta 2. daļas par tāda pornogrāfiska priekšnesuma apmeklēšanu vai demonstrēšanu vai par tādu pornogrāfiska rakstura materiāla apriti, kurš satur bērnu pornogrāfiju, cilvēka seksuālas darbības ar dzīvnieku, nekrofiliju vai dzimumtieksmes apmierināšanu vardarbīgā veidā, kā arī pēc Krimināllikuma 233. panta 2. daļas par šaujamieroča, šaujamieroča būtisko sastāvdaļu, šaujamieroča munīcijas, lielas enerģijas pneimatiskā ieroča, sprāgstvielas vai spridzināšanas ietaises izgatavošanu, remontēšanu, iegādāšanos, glabāšanu, nēsāšanu, pārvadāšanu, pārsūtīšanu vai realizēšanu bez attiecīgas atļaujas un Krimināllikuma 237.1 panta 2. daļas par sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem vai to traucēšanai speciāli radītu vai pielāgotu iekārtu, ierīču vai instrumentu un to komponentu vai programmatūras aprites aizlieguma pārkāpšanu.
Kriminālprocesā iegūtā informācija VDD ļauj secināt, ka Latvijas pilsonis ir ilgstoši un sistemātiski par materiālu atlīdzību vācis Krievijas specdienesta uzdevumā dažāda veida informāciju, tajā skaitā ziņas, kas satur valsts noslēpumu. Minētā informācija nodota Krievijas specdienestam vairāku tikšanos laikā Krievijas teritorijā.
VDD vērtējumā Latvijas pilsoņa nodotā informācija bija vērtīga Krievijas specdienestam un nodarīja nozīmīgu kaitējumu Latvijas nacionālās drošības interesēm.
Izmeklēšanā VDD veicis divas sankcionētas kratīšanas ar Latvijas pilsoni saistītos objektos. Kratīšanās VDD izņēmis vairākus datu nesējus, kas saturējuši vairāk nekā 13 000 failus. Šo procesuālo darbību laikā atrasti arī divi pašizgatavoti šaujamieroči, dažāda veida patronas, kā arī sprāgstvielas, kuru iegādei un glabāšanai personai nebija izsniegta atbilstoša atļauja.
Tāpat kratīšanu laikā ar personu saistītos objektos konstatētas dažādas sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītas vai pielāgotas iekārtas, kuras fiziskām personām ir aizliegts iegādāties, glabāt un lietot.
Ņemot vērā kriminālprocesā secināto, procesa virzītājs izlēmis nodot kriminālprocesa materiālus prokuratūrai.
Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Laura Majevska portālam "Delfi" apstiprināja, ka krimināllieta saņemta kriminālvajāšanas sākšanai. Kriminālprocesa likuma noteiktā kārtībā un termiņos prokurors lems par kriminālvajāšanas uzsākšanu. Patlaban tā vēl nav uzsākta, norādīja Ģenerālprokuratūras pārstāve.
Jau ziņots, ka pērnajā oktobrī kādā kriminālprocesā VDD aizturēja bijušo Iekšlietu ministrijas Informācijas centra darbinieku Oļegu Buraku aizdomās par spiegošanu, iespējams, Krievijas labā. Vīrietim kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums.
Iepriekš IeM Informācijas centrā apliecināja, ka persona ar vārdu Oļegs Buraks ir atvaļinājusies no darba IeM Informācijas centrā 2006. gadā, sasniedzot izdienas pensijas vecumu. Buraks ieņēma Informācijas centra Šaujamieroču uzskaites nodaļas priekšnieka amatu.
Tāpat Buraka advokāte Imma Jansone iepriekš apstiprināja, ka viņas aizstāvamais tiek turēts aizdomās pēc Krimināllikuma 85. panta 2. daļas. Šī norma paredz atbildību par valsts noslēpuma nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalstij. Par šādu noziegumu var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no 3 līdz 20 gadiem.
Vainu inkriminētajā noziegumā vīrietis neatzīst
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
