Arī otro reizi izskatot krimināllietu, kurā atstādinātā tiesnese Aija Orniņa apsūdzēta par neizpaužamu ziņu izpaušanu žurnālistam, Rīgas apgabaltiesa atstājusi negrozītu pirmās instances notiesājošo spriedumu, informēja tiesā.
Ar pirmās instances tiesas spriedumu Orniņai tika piespriests 2150 eiro liels naudas sods. Tiesnese šo spriedumu pārsūdzēja Rīgas apgabaltiesā, kas atstāja spēkā sākotnējo spriedumu. Apelācijas instances tiesas spriedums tika pārsūdzēts Augstākajā tiesā (AT), kas lietu nodeva atkārtotai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā.
Lietas referējošā tiesnese Ingūna Amoliņa ar tiesas preses pārstāvja Raimonda Ločmeļa starpniecību norādīja, ka, izskatot lietu, Krimināllietu tiesas kolēģija izvērtēja, vai operatīvās izstrādes lietas laikā sevišķajā veidā veiktajā operatīvās darbības pasākumā iegūto rezultātu izmantošana apsūdzētās vainīguma pamatošanā atbilst mazāk smaga nozieguma raksturam un bīstamībai, uz ko norādīja AT. Apelācijas instances tiesa atzina šos pierādījumus par izmantojamiem. Tiesas lēmuma motīvi tiks izklāstīti pilnajā nolēmumā.
Par pilna nolēmuma pieejamības dienu pašlaik ir noteikts 2019. gada 25. aprīlis un pēc tam to desmit dienu laikā varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā AT.
Jau vēstīts, ka Orniņa apsūdzēta pēc Krimināllikuma 329. panta par neizpaužamu ziņu izpaušanu, par ko soda ar brīvības atņemšanu līdz vienam gadam, piespiedu darbu vai naudas sodu.
2016. gada vasarā pie Orniņas vērsies "Latvijas Avīzes" (LA) žurnālists Artis Drēziņš, kurš tagad krimināllietā figurē kā liecinieks. Drēziņš tobrīd strādājis pie raksta par kādu iespējamu krāpnieku, uzņēmēju un vēlējies pie Orniņas noskaidrot, vai šis uzņēmējs iepriekš bijis tiesāts.
Apsūdzība uzskata, ka Orniņa piekļuvusi Tiesu informatīvajai sistēmai un Drēziņam mobilā tālruņa īsziņās nosūtījusi informāciju par uzņēmēja sodāmību. Neoficiāli zināms, ka KNAB par šo faktu uzzināja operatīvā ceļā, proti, noklausoties Orniņas telefonsarunas.
Orniņa teica, ka viņai ir saprotamas apsūdzībā norādītās faktiskās darbības, taču vainu noziegumā viņa neatzina, jo apgalvoja, ka sniegusi publiski pieejamu informāciju. Orniņa žurnālistiem pauda, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki nespēja panākt viņas vainošanu korupcijā, tāpēc noklausītajās sarunās konstatēja saziņu ar žurnālistu un nolēma viņai inkriminēt neizpaužamu ziņu izpaušanu.
Prokurors Māris Leja žurnālistiem nenoliedza, ka Latvijas prokuratūras un tiesu praksē kopš valsts neatkarības atjaunošanas neviena persona nav tikusi sodīta par informācijas izpaušanu par citas personas sodāmību.
Drēziņš tiesā liecināja, ka lūdzot informāciju par uzņēmēja sodāmību, viņš neesot mudinājis tiesnesi veikt likumpārkāpumu un par šo lūgumu tiesnesei nekādas dāvanas neesot devis. Drēziņš nenoliedza, ka pirms saziņas ar Orniņu viņš mēģinājis no citām personām un policijas iegūt apstiprinājumu par personas sodāmību, taču centieni bijuši neveiksmīgi. Žurnālists ir pārliecināts, ka tiesnese ieguva informāciju no publiskas datu bāzes un viņa ir rīkojusies godprātīgi.
Drēziņš liecināja, ka uzņēmēja personas kodu jau iepriekš noskaidrojis, jo uzņēmējs bija slēdzis līgumus ar Drēziņa intervējamiem cilvēkiem. Publikācijā uzņēmēja personas kods neticis izmantots.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
