Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šonedēļ līdz jūlijam atlikusi tā dēvētās Rīgas pils ugunsgrēka krimināllietas izskatīšanu, jo apsūdzētais Imants Jurkevičs ir izsludināts policijas meklēšanā, noskaidroja aģentūra LETA.
Lietas prokurors Agris Skradailis ar Ģenerālprokuratūras preses dienesta starpniecību norādīja, ka joprojām ir pārliecināts, ka lietā esošie pierādījumi apstiprina apsūdzēto vainu. Viņš skaidroja, ka 2014.gada rudenī, virzot kriminālprocesu tiesā izskatīšanai pēc būtības prokurors kā toreizējais procesa virzītājs nešaubījās, ka ar esošajiem pierādījumiem, proti, liecībām, ekspertu atzinumiem, citiem rakstveida pierādījumiem, spēs pārliecināt tiesu, ka nepastāv saprātīgas šaubas par to, ka tieši apsūdzētās personas izdarījušas tām inkriminētos konkrētos noziedzīgos nodarījumus, bet četras juridiskās personas nav īstenojušas pienācīgu pārraudzību un kontroli.
Skradailis piebilda, ka kriminālprocesā ir apsūdzētas trīs fiziskās personas, no kurām viena patlaban izsludināta meklēšanā.
Šobrīd no valsts apsūdzības pieteiktajām nopratināmajām personām ir atlicis uzklausīt tikai ekspertu, un lietā joprojām turpinās tiesas izmeklēšana.
Nākamā tiesas sēde paredzēta 5.jūlijā pulksten 10.
Lietā apsūdzētas trīs personas - Rīgas pils priekšpils būvdarbu vadītājs Ivars Rība, Juris Kassalietis un Jurkevičs. Viņi savu vainu neatzīst. Vienlaicīgi prokurors krimināllietu tiesai nodevis arī pret četrām juridiskajām personām, uzskatot, ka tām piemērojami piespiedu ietekmēšanas līdzekļi par nepienācīgi veiktu uzraudzību un kontroli Rīgas pils rekonstrukcijas laikā.
Rīgas tiesas apgabala prokuratūra pie kriminālatbildības saukusi divas uzņēmumu norīkotās atbildīgās personas, kuru pienākums ir nodrošināt ugunsdrošības prasību ievērošanu. Tāpat pie kriminālatbildības saukta viena uzņēmumā strādājošā persona, kuras nevērīga rīcība darba izpildes laikā, iespējams, izraisīja ugunsgrēku.
Uzņēmumu personas pie kriminālatbildības sauktas par ugunsdrošības noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kura ir atbildīga par šo noteikumu ievērošanu, un ar to radīts būtisks kaitējums. Par šādu noziegumu var sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.
Savukārt strādnieks pie kriminālatbildības saukts par svešas mantas iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības, ja rezultātā izraisītas smagas sekas. Par šādu noziegumu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.
Iepriekš izskanējusi informācija, ka ugunsgrēks Rīgas pilī naktī uz 2013. gada 21. jūniju izcēlies pils rekonstrukcijas darbos nodarbināto strādnieku bezatbildīgas rīcības rezultātā. Savukārt pils remontētāju pilnsabiedrības SBRE uzaicinātais eksperts, Apvienotās Karalistes Ugunsgrēku izmeklētāju apvienības prezidents un Starptautiskās Ļaunprātīgās dedzināšanas izmeklētāju apvienības pirmais viceprezidents Pīters Mansi apgalvoja, ka Rīgas pils ugunsgrēks ir izcēlies ēkas centrālās daļas ziemeļaustrumu daļā, neizmantotā šautuvē, kur nekādi darbi netika veikti. Tikmēr VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pieaicinātie Igaunijas eksperti secinājuši, ka ugunsgrēks 20.jūnijā izcēlies būvnieka rīcībā nodotajā Rīgas pils daļā un tā iemesls bijis atklātas uguns avots - dzirkstele, kvēlojoša cigarete vai jebkurš cits atklātas uguns avots.
Ugunsgrēks Rīgas pilī izcēlās 2013. gada 20. jūnija vakarā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
