Prokurors Stabiņas krimināllietā groza apsūdzību uz pantu, kas paredz maigāku sodu  (117)

Prokurors Miglāns tiesā skaidroja, ka pa šo laiku Rīgas apgabaltiesa skatījusi krimināllietu, kurā apsūdzēta bijusī Rīgas domes Dzīvokļu pārvaldes Protokola nodaļas vadītāja Ļena Paščenkova.

Saistībā ar spriedumu šajā lietā nepieciešams grozīt Stabiņas apsūdzību.

Pirmstiesas izmeklēšanā Stabiņa apsūdzēta vairākos noziedzīgos nodarījumos pēc Krimināllikuma 320. panta 3. daļas, proti, par kukuļņemšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanas ar Paščenkovu.

Arī Paščenkovai tika inkriminēta Krimināllikuma 320. panta 3. daļa, taču Rīgas apgabaltiesa šā gada 28. martā nospriedusi, ka Paščenkova izdarījusi noziegumu, taču nav uzskatāma par valsts amatpersonu.

Prokurors skaidroja, ka no krimināltiesību teorijas izriet, ka grupu ar speciālo subjektu veido vismaz divas personas un abiem nodarījumu izdarītājiem jābūt speciāliem subjektiem.

Kukuļņemšana, kas izdarīta grupā, pēc 320. panta 3. daļas paredz, ka bijusi iepriekš noruna starp divām vai vairāk amatpersonām. Ar 28. marta spriedumu atzīts, ka Paščenkova nav valsts amatpersona. Tāpēc Stabiņai apsūdzība grozāma, izslēdzot kvalificējošo pazīmi, negrozot faktisko apstākļu izklāstu.

Kriminālprocesā savāktie pierādījumi norāda uz to, ka Stabiņa izdarīja kukuļņemšanu kā valsts amatpersona, izmantojot dienesta stāvokli, pēc Krimināllikuma 320. panta 1. daļas.

Tāpat Stabiņa apsūdzēta pēc Krimināllikuma 327. panta 2. daļas – par dienesta viltojumu mantkārīgā nolūkā — un Krimināllikuma 219. panta 2. daļas – par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā ienākumu, īpašuma, darījumu vai cita mantiska rakstura deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā.

Sākotnēji Stabiņai inkriminētā kukuļņemšana personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās pēc Krimināllikuma 320. panta 3. daļas paredzēja daudz bargāku sodu – brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Savukārt par noziegumiem pēc Krimināllikuma 320. panta 1. daļas sods ir daudzkārt maigāks un paredz iespēju personai piemērot arī sodu, kas nav cietumsods. Proti, par šādu noziedzīgu nodarījumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz diviem gadiem.

Stabiņas advokāte Līga Cīrule tiesai lūdza lietas materiāliem pievienot medicīniska rakstura dokumentus, Stabiņas raksturojumu, ko sniedzis Rīgas domes Mājokļu un vides departaments, kā arī vēstuli, kurā "sporta biedri un aktieri" pauduši lūgumu tiesai iespēju izvērtēt un pieņemt lēmumu "par soda veidu un mēru, kas neietver brīvības atņemšanu" Stabiņai.

Cīrule tiesu informēja, ka aizstāvības puse būtu gatava noslēgt vienošanos par vainas atzīšanu un sodu. Tomēr viņa norādīja, ka Stabiņai vajadzētu redzēt pilnībā apsūdzību, tāpēc būtu nepieciešams laiks, lai varētu sagatavoties vienošanās protokola sagatavošanai un pārrunāt nianses. Vēl advokāte sacīja, ka nepieciešams arī izvērtēt, vai Stabiņa ar savām liecībām ir palīdzējusi Paščenkovas lietas iztiesāšanā.

Jau ziņots, ka pie kriminālatbildības Stabiņa saukta par kukuļņemšanu un ar to saistīto dienesta viltojumu, kas notikusi laika posmā no 2012. gada marta līdz septembrim, kad viņa aizturēta.

Kā ziņots sākumā Stabiņa bija apsūdzēta deviņu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, no kuriem septiņus viņa izdarījusi grupā ar pašvaldības darbinieci, kuras lietu jau skata Rīgas apgabaltiesa apelācijas kārtībā.

Tāpat persona saukta pie kriminālatbildības par to, ka viņa valsts amatpersonas deklarācijās norādījusi nepatiesas ziņas.

Sākumā Stabiņa bija apsūdzēta pēc Krimināllikuma 219. panta 2. daļas, Krimināllikuma 327. panta 2. daļas un par diviem noziedzīgiem nodarījumiem pēc Krimināllikuma 320. panta 1. daļas un par septiņiem noziedzīgiem nodarījumiem pēc Krimināllikuma 320. panta 3. daļas.

Tāpat jau ziņots, ka Stabiņai jau pēc KNAB veiktās aizturēšanas bija piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums, kuru vēlāk aizstāja ar drošības naudu. Tāpat viņai aizliedza izbraukt no valsts, taču bijusī amatpersona pazuda un tiesa viņai atkal piemēroja apcietinājumu. Stabiņa pērn pēc vairāku gadu ilgas slēpšanās tika aizturēta Ēģiptē un nogādāta Latvijā, kur apcietināta.

Pērnā gada decembrī prokuratūra izsniedza Stabiņai apsūdzību. Šā gada martā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa no apcietinājuma Stabiņu atbrīvoja.