RTAB amatpersonu rīcība, iespējams, radījusi vismaz 300 000 eiro zaudējumus, lēš KNAB  (42)

Sākotnējie KNAB aprēķini liecina, ka noziedzīgu darbību rezultātā nodarīti zaudējumi ne mazāk kā 300 000 eiro apmērā. Nodarīto zaudējumu apmērs tiks precizēts, veicot grāmatvedības ekspertīzes.

Līdzekļi varētu būt izšķērdēti, piemēram, noslēdzot fiktīvus sadarbības līgumus, apmaksājot privātus izdevumus. Tāpat amatpersonas varētu būt viltojušas un izmantojušas viltotus dokumentus, nodarbinājušas fiktīvus darbiniekus, kā arī prettiesiski izkrāpušas finanšu līdzekļus lielos apmēros.

Jau ziņots, ka 5. aprīlī KNAB sāka kriminālprocesu pret Rīgas domes nodibinājuma RTAB amatpersonām par budžeta līdzekļu izšķērdēšanu, dokumentu viltošanu un viltotu dokumentu izmantošanu un krāpšanu.

13. aprīlī KNAB veica neatliekamās kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā vairāk nekā desmit kratīšanas dažādās adresēs, kā arī vairākas izņemšanas. Kratīšanas veiktas ne tikai Latvijā, bet paralēli arī Vācijā, Zviedrijā un Spānijā. Izņemts ievērojams apjoms informācijas, datu nesēji, kā arī akcīzes preces bez akcīzes marķējuma.

Līdz ceturtdienai, 16. maijam, nopratināti vairāki desmiti personu, ziņo KNAB.

Jau vēstīts, ka krimināllietā aizturēta tika RTAB valdes priekšsēdētāja Vita Jermoloviča un RTAB biroja vadītāja Inguna Priedīte. Trešdien viņas no īslaicīgās aizturēšanas vietas tika atbrīvotas.

Kā vēsta aģentūra LETA, ne Jermoloviča, ne Priedīte ceturtdien darbā RTAB nav ieradušās. Ar vēl vienu RTAB valdes locekli – Rīgas domes deputātu Maksimu Tolstoju (S) – aģentūrai LETA līdz šim nav izdevies sazināties. Tolstojam no 12. līdz 14. maijam oficiāli bija paredzēts komandējums Krievijā, Kazaņā, tomēr RTAB nav zināms, kur Tolstojs atrodas tagad.

RTAB valdes loceklis Tolstojs nav atgriezies Latvijā, jo komandējuma laikā Krievijā saslimis, liecina LTV rīcībā esošā informācija.

KNAB informē, ka abas aizturētās personas atzītas par aizdomās turētajām. Viņām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi, proti, aizliegums ieņemt noteiktu amatu, aizliegums izbraukt no valsts un aizliegums tuvoties noteiktām personām.

KNAB gan neizslēdz iespēju, ka izmeklēšanas gaitā aizdomās turēto personu skaits varētu arī palielināties.

Izmeklēšanas iestāde arī uzreiz norāda, ka konkrētās krimināllietas izmeklēšana būs laikietilpīga, jo iespējamie noziedzīgie nodarījumi saistīti ar ārvalstīm, kā arī ņemot vērā sekmīgai izmeklēšanai nepieciešamo darbību kopumu.

KNAB iegūtā informācija liecina, ka noziedzīgo nodarījumu pēdas ved uz ārvalstīm, līdz ar to procesa virzītājam bija jānosūta vairāki Eiropas izmeklēšanas rīkojumi, kā arī būs jānosūta vairāki tiesiskās palīdzības lūgumi. Birojā norāda, ka tas var būtiski pagarināt krimināllietas izmeklēšanas laiku.

Izmeklēšanā nepieciešams veikt dažāda veida ekspertīzes. Ekspertīžu veikšana Latvijā ir ļoti laikietilpīgs process, jo tās tiek veiktas rindas kārtībā. KNAB kā piemēru min fonoskopiskās jeb balss ekspertīzes, kuras izpilde tiek nodrošināta vidēji 12 mēnešos, bet dokumentu un rokraksta ekspertīze – divos līdz četros mēnešos.

KNAB sola ar vislielāko rūpību izmeklēt un pārbaudīt visus krimināllietā esošos faktus.

"Konstatējot papildu faktus, kas norāda uz, iespējams, cita veida noziedzīgu nodarījumu, kas ir KNAB kompetencē, tie tiks rūpīgi izmeklēti, lai vainīgās personas likumā noteiktajā kārtībā tiktu sauktas pie atbildības par nozieguma izdarīšanu," norāda KNAB.

Savukārt, ja izmeklēšanā KNAB konstatēs faktus, kas norāda uz iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuru izmeklēšana nav KNAB kompetencē, informāciju tas nosūtīs citai institūcijai atbilstoši kompetencei.

Izmeklējot noziedzīgos nodarījumus, KNAB vienlaikus gatavs arī vērtēt, kādi grozījumi nepieciešami normatīvajā regulējumā attiecībā uz biedrībām, lai sakārtotu valstī šo sfēru kopumā un turpmāk nepieļautu pašvaldību finanšu līdzekļu izšķērdēšanu.

Šobrīd KNAB turpina veikt nepieciešamās izmeklēšanas darbības, nostiprinot iegūtos pierādījumus.